Oaze: marts 2013

Lai Dievs palīdz man šo jautājumu pateikt Vina spēkā,jo tas ir tik ļoti svarīgi !!!

Ir tik daudz aplamas "politikas" šajā jautājumā,tik daudz kroplu mācību.tik daudz dēmoniskas ietekmes tajās...Mīļie,sākšu ar to,ka Dieva Valstība nav no šīs pasaules tas ir viens...Otrs ,atcerēsimies vārdus,ko teica Jēzus bagātajam jauneklim-"Pārdod visu,izdali nabagiem un seko Man!"Trešais-Dievs teica,ka bagātam grūti ieiet Dieva Valstībā-var teikt pat neiespējami.Ceturtais-Dieva vārdā teikts,ka nav lielāka ieguvuma-par pieticību.Piektais-Dievs teicis,ka ja mums ir ko ēst un mugurā vilkt-mums ar to jāpietiek.Sestais-Dievs teicis-nemīliet šo pasauli,nedz to,kas ir šajā pasaulē-dzīves greznību u.t.t....Septītais-Dievs teicis-neēst no viņu bagāti klātajiem galdiem,ar vārdu"viņi",apzīmējot tos nelikumīgos,elku kalpības pārņemtos liekuļus un netaisnos,pat,ja tev jāpaliek ar tukšu vēderu uz kādu dienu...

Tagad savelkot visu kopā gribētu pateikt vienu atziņu,ka svētība-tas ir tavas sirds stāvoklis,kas nav izmērāmas materiālās lietās.Es atceros to,ka kādreiz bija neliels laika un dzīves pārejkas posms,kad karsta ticīgā būdama,gāju uz veikalu aizņemties uz parāda produktus un nebūt neuzskatīju to par lāstu,bet par svētību,lūk tāpēc arī mana dzīvē ir viena vienīga svētība,jo es nekad nepielaižu velnu klāt tur,kur viņam nekas vairs nepieder.Sirdī,kurā ir Dievs-pat rūgti udeņi pārtop par saldiem...Mēs visu laiku kurnam,mēs esam neapmierināti ar dzīvi,mēs meklējam vainīgos,mēs lādam pat Dievu un skaužam visus,kam ir vairak,mēs neesam gatavi kļūt visā par Viņa mācekļiem..Mūsu domāšana ir izkropļota,jo daudzās draudzēs sludināts tiek materiāls uzplaukums,bet tam visam taču arī ir robežas.Velns teica Jēzum,lai Viņš krīt viņa priekšā ceļos un tas dos Viņam visas bagātības.Der padomāt par to,nevis kas tev ir-bet kā tas ir iegūts...

Copy=>past no nlpcentrs.lv

Publicēts:

Žurnāls "UNA" 2012. gada jūnijs

Sapņotāja ir katrā no mums, tikai ir vēl arī citi personāži, kas viņu pabīda maliņā – Reāliste un Kritiķe. Kā neļaut šīm divām haizivīm apēst sapņus?!

Gribu pacelties spārnos!

„Es zinu, ka kādreiz uzrakstīšu grāmatu!” – skatoties zilajās debesīs, samiegusi acis šaurā strīpiņā, pasmaida Zane. Bet pagaidām atrod dažādus iemeslus, lai to nedarītu, sākot ar to, ka jāuzkrāj pieredze un īsti neatliek laika rakstīšanai, beidzot ar bailēm neradīt šedevru, nu vismaz bestselleru. Blakus sēdošā Juta atzīstas, ka vēlas noķert aiz astes satriecošu biznesa ideju, bet nu nevedas viņai tā rokās, met cilpas gaisā arvien tālāk un tālāk no viņas, un šobrīd esot pilnīgs domu vakuums. Un es pati!? Arī man ir liels sapnis, bet pagaidām par to neteikšu ne pušplēsta vārda. Jo šķiet, ka piepildīsies tikai tad, ja skaļi par to nerunāšu! Lai arī strādājam dažādās profesijās, katra no mums zina, ko nozīmē radošie pacēlumi un radošās krīzes, ideju pārbagātie periodi un absolūtās tukšuma bedres. Mēs zinām, kas ir iedvesma, prieks un mirdzums acīs, un zinām arī to, kas ir rutīna un sapņi, kas nepiepildās. Bet mums visām gribas pacelties spārnos un aizlidot! „Kāds labums no tā, kas tev ir dvēselē, ja tu neproti to izmantot? Vai tie, kam galva pilna idejām, tiks līdz tiem, kam nekādu ideju nav, bet kuri prot darboties? Vajag nevis gremdēties sapņošanā, bet strādāt,” saka Onorē de Balzaks. Arī personīgās meistarības trenere Indra Melbārde piekrīt šiem vārdiem, uzsverot, ka iedvesma bieži vien atnāk brīdī, kad mēs vienkārši sākam rīkoties!

Tad ieradās viņas. Reāliste un Kritiķe

Mēs visas par kaut ko sapņojam, jo Sapņotājas gēns ir katrā no mums. Vai zināji, ka ikdienā no sava iekšējā potenciāla izmantojam tikai 5 - 6%?! Jo vairāk tu māki sapņot un turklāt vēl nodrošini pievienoto vērtību – reālu darbošanos, tu dzīvē vari sasniegt ļoti daudz! Daudz vairāk nekā spēj iedomāties! Vai atceries, kāda biji bērnībā, kad viss likās iespējams? Vai arī tu, pagalmā sēžot, sapņoji, ka satiksi princi, ka darīsi savu sapņu darbu un ceļosi tālāk par zvaigznēm? Tu taču pavisam noteikti zināji, kāda izkatīsies tava sapņu māja, un zināji, kas tevi darīs laimīgu! Tevī nebija nekādu iekšējo dialogu, ka tas varētu nepiepildīties vai, ka tas nāks sasodīti grūti. Jo tavā pasaulē vēl nebija ieradušās divas sapņu grāvējas – Reāliste un Kritiķe. Bērnībā Sapņotāja bija tik dzīva, tik tīra un realitātei nepiesieta. Un kur tā palika?! Vai tik tas nebija kāds pieaugušais, kurš vislabāko nodomu vadīts teica: „Tu tikai neuztraucies, ja nesanāks, kā esi iedomājusies”? Vai tik tās nebijām mēs pašas, kuras pieaugot nodrošinājāmies pret sāpēm un vilšanos, sevi pasaudzējot ar vārdiem: „Tas nekas, ja neizdosies?!” Tā viņas ieradās arī manā dzīvē. Reāliste un Kritiķe. Un prom negāja... Un, jo ilgāk dzīvojam šajā pasaulē, jo reālāk un kritiskāk skatāmies uz notikumiem mums apkārt. Esam izdomājušas savas drošības sistēmas, kas mūs pasargās no trulas sasapņošanās, jo beigās tāpat uzvarēs reealitāte. No otras puses – Reālistei un Kritiķei ir gana svarīgas funkcijas – viņas patiešām ļauj nesadomāties un neuzburt rozā mākoņus, viņas patiešām pasargā mūs no sāpēm. Jā, un ļauj sapnim pārvērsties darbos. Ar vienu noteikumu – ja Reāliste un Kritiķe ir labvēlīgi noskaņotas. Ja tās nav iznīcinātājas un visu sapņu nolīdzinātājas līdz ar zemi. Taču mūsu kritiskajā pasaulē un situācijā, kad negatīvā domāšana joprojām ir pārsvarā par pozitīvo, Kritķe un Reāliste visbiežāk ir destruktīvas, kas Sapņotāju ne tikai nomāc, bet brīžiem pat iedzen kaktā.

Volts Disnejs un domu vētras

Pētījums, ko savulaik veica NLP (neirolingvistiskās programmēšanas) speciālists Roberts Dilts, pētot ģeniālā multiplikatora Volta Disneja personību un to, kā viņš strādāja, ir par to pašu Sapņotāju, Reālistu un Kritiķi. R. Dilts radīja NLP tehniku, kas mūsdienās pazīstama ar nosaukumu „V. Disneja daiļrades stratēģija”. Pasaulē to plaši izmanto dažādās domu vētrās un biznesa ideju ģenerēšanā. Volta Disneja studijā bija īpaša sapņotāja telpa, kurā ikviens no komandas drīkstēja izteikt jebkuras vispārdrošākās un tolaik tehniski realizēt neiespējamās idejas, un nevienam nebija tiesību kritizēt vai iebilst. Kā būtu, ja būtu…. Jo mūsu sapņos viss ir iespējams! Kā ar šo sajūtu sadzīvot mums?

SAPŅOTĀJA

jeb

viss ir iespējams!

Sapņotāja rada vīzijas un aktivizē visu savu iekšējo potenciālu, kur mīt ģeniālas idejas (un tās tur patiešām mīt!). Ļoti svarīgi ir akceptēt arī Reālisti un Kritiķi un pieņemt, ka viņas ir, bet palūgt šīs dāmas tomēr mazliet pagaidīt aiz durvīm. Ziniet, arī jūs tiksiet pie vārda, bet pagaidām ļaujiet man pasapņot. Un kāpēc gan neuzrīkot sapņošanas stundu, varbūt pat veselu dienu!? Ar sevi vienatnē vai, piemēram, ģimenes lokā? Sasapņojiet ideālos modeļus, jo jebkurās domu vētrās nāk ģeniālas idejas. Domu vētras ir izplatītas dažādos radošos kolektīvos, kur no kādas idejas izšķiļas jauna dzirksts, turklāt kolektīvā enerģija ir daudz lielāka. Atraisās arī enerģija reālai darīšanai, un tu esi motivēta to realizēt tālāk. Tātad izvirzi savu mērķi – vai tā būtu māja, vasaras ceļojums, ideāli darba apstākļi vai ideālas attiecības. Un atbildi sev uz jautājumu – kāpēc es to gribu, kāpēc man tas ir svarīgi? Sapņojot mēs varam balstīties uz citu cilvēku pozitīvajām pieredzēm un pielaikot citu cilvēku dzīves apstākļus, sasniegumus, neaizmirstot vienlaikus ieklausīties sevī. Vai es patiešām to gribu? Jo visbūtiskāk ir nesākt gribēt citu cilvēku mērķus, neizvirzīt citu cilvēku sapņus. Šajā gadījumā salīdzināšana nav skaudība. Mēs skatāmies uz veiksmīgiem piemēriem un talantīgiem cilvēkiem kā uz iedvesmas avotu. Kāda būtu mana dzīve, ja arī es tā varētu? Idejas lido mums visapkārt, un tās var noķert katra no mums. Taču problēmas sākas, kad tās neatpazīstam vai arī esam pieņēmušas (varbūt bērnībā kāds ir iestāstījis), ka man jau nekas tāds nekad nebūs. Tāpēc pieraksti savas idejas un atstāj tās vēsturei – svarīgi, lai tev līdzās būtu blociņš, papīra lapa vai diktafons. Jo nav noslēpums, ka idejas dažkārt ielido mūsu apziņā, bet tikpat bieži pazūd, jo netiek piefiksētas un vizualizētas. Ir noderīgi paspēlēt spēli „Kā būtu, ja būtu ...”. Kā būtu, ja mans sapņu bizness jau būtu pašā plaukumā? Kā būtu, ja grāmata jau būtu iznākusi? Nav labāka motivatora kā vizualizēšana un sajūtas par patīkamām lietām, jo tās darbojas kā magnēts, rosinot uz darbošanos. Kāds no slaveniem gleznotājiem savulaik meta monētas skārda traukā – šī skaņa viņam vienmēr radīja iedvesmu. Atrodi savu iedvesmas klikšķi, jo ikvienai no mums ir sava stratēģija, kā nonākt jaunrades kaifā. Vari lasīt veiksmīgu cilvēku biogrāfijas, pētot, kas viņus motivēja darboties un sasniegt spožus rezultātus, bet vispareizākā stratēģija ir izpētīt sevi, jo katrai no mums ir bijuši pacēluma brīži. Tikai atceries tos! Izdzīvo tos vēlreiz! Varbūt tobrīd kāda konkrēta melodija skanēja? Svarīgi atgriezties savā pieredzē (kā bija, kad sapņojām) – un nav svarīgi, vai tas bija pirms gada vai trīsdesmit gadiem, svarīgi censties nonākt tajā situācijā, sadzirdēt savus iekšējos Sapņotājas dialogus. Balstoties uz apgalvojumu, ka ķermenis un apziņa ir vienota, tas, kā darboja mūsu prāts, atspoguļojas arī mūsu ķermeņa valodā, un otrādi – kāda ir ķermeņa valoda, tāda ir mūsu domāšana. Sapņošana saistās ar prieku un enerģiju. Kad tu sēdi aizvērtā pozā, sakumpušu muguru un dzīves smaguma nomākta, nekādi lielie sapņi, fantāzijas un enerģija neatnāks, jo ķermenis un apziņa ir it kā aizvērušies. Sapņošanu un fantazēšanu veicina atbrīvota, atvērta poza, labs noskaņojums, simetriska poza, pacelta galva un uz augšu vērstas acis. Kad cilvēks sapņo vaļējām acīm, viņš redz vizuālus tēlus.

Līderiem parasti piemīt talants sapņot un prasme ar savu sapni aizraut citus cilvēkus, kas pārņem vīziju un sapni, lai kopā ar viņu realizētu šo ideju.

REĀLISTE

jeb

sper pirmo soli!

Ir cilvēki, kas dzīvo tikai šajā uzrāvienā – sapņošanas fāzē. Paradoksāli, cik daudz laika mēs enerģiju šķiežam, lai nesāktu, lai atliktu un cik patiesībā viegli ir sākt. Ja sevī sāc atpazīt to (varbūt pat citi sāk norādīt), ka tu tikai runā un fantazē, patiesībā tā ir sarkanā brīdinājuma gaisma – ē, pietiek sapņot, sāc beidzot rīkoties! Tu vēlies uzrakstīt grāmatu, bet neesi vēl sākusi? Tu vēlies realizēt savu biznesa ideju, bet neesi vēl sadūšojusies? Ir jāsāk darīt, jo Sapņotāja viena pati ir tikai tukša čaula. Sapnis ir jānodod Reālistei, kas sāks rīkoties un padarīs tevi par veiksmīgu sievieti. Reāliste ir „šodienas” cilvēks, kas augstu vērtē mērķa sasniegšanas procesu un lieliski izjūt patieso situāciju.Ļauj Reālistei sākt rakstīt pirmos burtus tavai topošajai grāmatai. Un varbūt tu jau esi novērojusi – tad, kad atdodam mazo pirkstiņu, notikumi mēdz paraut ne tikai roku, bet tevi visu! Reālistes uzdevums ir atbildības uzņemšanās par pirmā soļa speršanu. Reālistes acu skats vērsts uz priekšu (nevis uz augšu, kā tas bija sapņojot). Viņa visu sasapņoto pārvērš reālā plānā, viņa redz galaproduktu. Reāliste visu uzmanību fokusē uz noteiktiem soļiem un reālām darbībām. Vai zināji, ka darbojas 72 stundu likums!? Ja tev rodas kāda brīnišķīga ideja, tava zemapziņa trīs diennaktis ir atvērta ieraudzīt visdažādākās iespējas, lai to realizētu. Šajās 72 stundās ir svarīgi sākt, kaut vai savākt kādu informāciju un veikt mazus solīšus. Iespējams, Reālistes apkampienos mazliet saplaks tavi sapņi, bet ne vienmēr. Ar noteikumu – ka Reāliste mīl Sapņotāju un ir vairāk pozitīviste nekā negatīviste.

Ir vērts paanalizēt savu valodu un izmēzt no savas galvas vārdiņus „varbūt”, „iespējams”, „mēģināšu”, „kaut kad”, „ja sanāks”, „ja apstākļi būs labvēlīgi”. Tās visas ir atrunas, lai nesāktu darīt! Jā, savs bizness – tā ir atbildība, no otras puses – tu pati kļūsti sev saimniece, turklāt tas ir tik interesanti! Bet varbūt tev ir kāds slēpts sekundārais izdevīgums? Kāpēc tev ir izdevīgi nesākt jaunu biznesu vai neuzdrošināties ieviest pārmaiņas? Varbūt tāpēc, ka tavā dzīvē kopumā viss ir kārtībā, viss ir mierīgi un tu pārvaldi šo situāciju, atrodies savā komforta zonā? Mums katrai ir sava komforta zona, kurā jūtamies labi vai esam ar to saradušas. Līdzībās runājot – ģimenē var būt ne visai labas attiecības starp sievu un vīru; varbūt pat necienīgas, bet tu šo situāciju pārvaldi, esi samierinājusies. Tur ārpusē - ārpus komforta zonas ir dažādi izaicinājumi, prasmes, jauns darbs. Varbūt cits, tavas mīlestības cienīgs vīrietis. Kad peldam prom no savas peļķes dziļākos ūdeņos, sajūtam iekšējo negribēšanu, atrodam iemeslu nedoties prom no siltās migas – ikviena ir piedzīvojusi šo mulsinoši neērto komforta zonas robežu. Taču brīdī, kad pārvaram šo neredzamo robežu, komforta zona paplašinās un tā paliek mūsu īpašumā uz visiem laikiem. Dzīves jēga slēpjas tajā, cik mēs katra katru dienu sevi mazliet pārvaram, izdaram ko neierastu, iemācāmies ko jaunu. Lūk, tas ir Reālistes uzdevums! Tie, kas ir atraduši balansu starp savu sapni un reālo dzīvi, ir vienkārši laimīgi cilvēki. Lielākais ienaidnieks ir bailes – ko es darīšu, ja sākšu un man nesanāks? Ja citiem nepatiks? Pirmkārt, esi brīva no citu vērtējuma! Otrkārt – darbs dara meistaru! Treškārt – esi gatava nebūt perfekta! Un vēl – izlasi šovasar Gledvela Malkolma grāmatu „Talanta kods. Ceļš uz izcilību”, kur stāstīts par aizrautību, lielu darbu un lieliem panākumiem. Pasaules veiksmīgāko ļaužu sasniegumi pārspēj normālu pieredzi – viņu dzīve nepakļaujas loģikai. Vienīgā loģika – rīkojies!

KRITIĶE

jeb

atrodi zemūdens akmeņus!

Var likties - tā nu gan ir atskabarga! Taču Sapņotājas ideju un Reālistes plānu par idejas realizēšanu svarīgi tik un tā nodot Kritiķes rokās, jo viņas uzdevums ir izvērtēt un ieraudzīt iespējamās problēmas. Nevajag Kritiķi izstumt, viņai ir labi nolūki, kas noved pie reāla rezultāta sasniegšanas. Arī viņa ir labvēlīgi noskaņota un ieinteresēta – Kritiķe patiešām grib, lai šis sapnis realizētos, bet tieši viņa māk ieraudzīt visus zemūdens akmeņus, viņa māk izlīkumot starp tiem, nogludināt tos. Kritiķe ir loģiski domājoša, viņa ir vajadzīgs kā filtrs, lai pilnveidotu idejas un izvairītos no iespējamām problēmām.

Viņa uzsauc – hei, paskaties! Tev bija tāda pieredze, ko tu vari no tās mācīties? Kritiķe ir kā gādīga, dzīves pieredzi ieguvusi mamma, kurai ir vislabākie nodomi, sakot: „Uzmanies!” Kad viņa šo sapni apstrādājusi un izķidājusi, salikusi drošības spilnventiņus, lai Sapņotāja nenokristu un uztādījusi brīdinājuma zīmes, viņa nodod sapni atpakaļ Sapņotājai un skatās, kā Sapņotāja pieņems saprātīgus brīdinājumus. Ja Sapņotāja ir gudra, viņa ar pateicību raugās uz Kritiķes veikumu. Ko darīt, ja Kritiķe ir pārlieku negatīva un nikna? Nu, piemēram, viņa kliedz – tu nekad neuzrakstīsi foršu grāmatu! To neviens nelasīs! Ko sasapņojies!? Par kādu biznesa ideju tu vispār runā? Indra Melbārde norāda, ka Sapņotājai ir jābūt divreiz spēcīgākai, nekā Kritiķei. Ja tā nav – vajag uz kādu laiku apzināti pārstāt barot ar savām domām šo kundzi un pastiprināti trenēt Sapņotājas spēku un meistarību. Un tas nu, lūk, ir pozitīvās domāšanas jautājums, kāda ir tava attieksme pret dzīvi.

Nepieciešamas visas 3 būtnes

Gan manī, gan tevī ir viņas visas – gan Sapņotāja, gan Reāliste, gan Kritiķe, taču svarīgi, lai tad, kad darbojas viena, pārējās abas „pastāvētu pie ratiem”. Bet, ja pilnībā izstumjam vismaz vienu vai divas no šīm dāmām, iestājas disbalanss.

• Ja Sapņotāja ir viena bez Reālistes un Kritiķes, viņa paliek tikai Sapņotāja, kurai ir skaistas vīzijas, bet parasti tās nekļūst par realitāti.

• Ja Reāliste ir viena bez Sapņotājas un Kritiķes, viņa kļūst par robotu.

• Ja Kritiķe ir viena bez Sapņotājas un Reālistes, viņa ir kaitniece.

• Sapņotāja un Reāliste bez Kritiķes ir kā izpētes un attīstības nodaļa bez kvalitātes standarta.

• Reāliste un Kritiķe bez Sapņotājas līdzinās biroktrātijai.

• Sapņotāja un Kritiķe bez Reālistes ir kā maniakāli depresīvie amerikāņu kalniņi, kuros tu šūpojies augšā un lejā.