Laimīgs cilvēks sāk smaidīt, kad atceras savu bērnību pat tad, ja kādreiz galds nav bijis klāts pārāk bagātīgi vai nav pirkts viss jaunākais un modernākais. Lai bērni izaugtu laimīgi, tas ir vecāku uzdevums.
Klausies vienmēr, kad bērns vēlas ko teikt!
Mūsu trakajā pasaulē, kad jāpieņem acumirkļa lēmumi, kas ir svarīgs un prioritārs, ir tik viegli pateikt bērnam – pagaidi, es esmu aizņemts, es tev pievērsīšu uzmanību vēlāk. Tomēr dažkārt vēlāk var būt par vēlu. Reizēm “pagaidi minūti” izvēršas tik ilgi, ka tas brīdis nekad nepienāk. Un, ja gadās, ka tomēr esam gatavi uzklausīt, bērns vairs nevēlas teikt, sakāmais ir zaudējis nozīmi vai to vienkārši ir aizmirsis. Vai vēl ļaunāk - ar laiku bērns nemaz nemēģinās vecākam ko stāstīt, ierausies sevī vai pat meklēs dzirdīgas ausis ārpus ģimenes. Tāpēc atrodi iespēju ļaut viņam dalīties tieši tad, kad tas ir svarīgi. Un bērnam ir nepieciešama uzmanība par visiem 100%. Varat droši ticēt – televizors, dators, mājās paņemtais darbs vai saņemtā vēstule sociālajos tīklos pa to laiku nekur nepazudīs. Ja nu tomēr gadās, ka nav iespējams pievērst uzmanību uzreiz, turi vārdu un pievērsies “pēc minūtes”.
Samīļo savu bērnu!
Ir vecāki, kuras tā pa īstam apzinās savu vecāku misiju tikai pēc tam, kad mazulis ir ieradies šajā pasaulē – viņš ir tik maziņš, trausls un sargājams. Viņam šai pasaulē nav tuvāku un stiprāku cilvēku par vecākiem, kas viņu varētu pasargāt. Tādēļ apskāviens ir simbols ne tikai mīlestībai, bet arī drošībai, laimei un aizsardzībai. Un nav svarīgi, vai bērns ir mazs, lielāks vai liels – ikvienam ir nepieciešams patiess apskāviens. Pieskāriens apstiprina mīlestībā teiktos vārdus un liek bērnam justies labi savā ķermenī un mīlēt to.
Lasi priekšā grāmatas!
Viena brīnišķīga lieta ir lasīt grāmatas kopā, bet kaut kas pavisam maģisks notiek tad, kad vecāki lasa grāmatas priekšā. Grāmatas paver plašu pasauli, tādēļ ir lieliski, ja vecāki parāda, cik tā ir svarīga arī viņiem. Un tad rodas brīnišķīga platforma sarunām, jauniem stāstiem un fantāzijai.
Ģimenes tradīcijas
Katrai ģimenei tās, protams, būs citas – īpašo filmu vakari ar speciāli notikumam gatavotiem našķiem, ikgadējais zoodārza apmeklējums, laiskā diena pie jūras ar pikniku un bumbas spēlēšanu. Vecāku (nu jau vecvecāku) kāzu jubilejas svinības vai tradicionālās radu sanākšanas, sestdienas pankūku cepšana vai jebkas cits, kas veido tieši jūsu ģimenes kopīgās, laimīgās atmiņas.
Kopīga maltīte
Gatavie veikalā nopērkamie ēdieni, pusfabrikāti, mikroviļņu krāsnis – visas šīs lietas ir sabojājušas kopā ēšanas tradīciju. Agrāk, īpaši laukos, kopīgas maltītes bija neatņemama dienas sastāvdaļa, kad visa lielā saime sēdās pie klāta galda. Tas bija arī laiks, kad pārrunāt notikumus, aktualitātes un iespaidus. Bet kāpēc lai šodien mēs nerīkotos līdzīgi – bez telefoniem, bez televizora, bez portatīvā datora klātbūtnes. Un vēl labāk – ja pirms tam maltīti arī esat gatavojuši kopā!
Saki mīļus vārdus!
Es zinu, ka tu mīli mani, tu zini, ka es mīlu tevi. Bērni zina, ka vecāki viņus mīl. Un vecāki zina, ka bērni mīl viņus. Tomēr – vai var būt lieki to atgādināt? Ir svarīgi teikt bērnam, ka tu viņu mīli. Ir taču lieliski dzirdēt, ka vecāki tavi mīl un lepojas 3 gadu vecumā, 10 gadu vecumā, arī 17 gadu vecumā. Un arī tagad, kad pašam jau bērni!
Sviniet sasniegumus!
Bērni ir atšķirīgi un arī viņu sasniegumi dažādās jomās ir atšķirīgi. Tomēr tas netraucē svinēt un godināt bērna īpašos panākumus. Tajā pašā laikā jāatceras, ka svinēšana un tai līdzi nākošā slavināšana nedrīkst būt mākslīga. Ir pareizi priecāties un slavēt, kad trīsgadnieks iemācās mest kūleni. Tomēr, ja kādā reizē sanāk šķībi, tad ir sanācis šķībi, un tas nav tikpat labi kā pirms tam. Un katram bērnam sasniegumi būs citādāki. Dažam pat mierīga nosēdēšana mašīnā, kad brauciens sanācis garāks, ir liels panākums. Un to vajag novērtēt, liekot bērnam justies īpašam! Ja tu būsi lepns par sava bērna sasniegumiem, viņš pats arī jutīsies lepns.
Spēlējies!
Ne velti ir teiciens: mēs nepārtraucam spēlēties, jo paliekam veci, mēs paliekam veci, jo vairs nespēlējamies. Radi vidi, kurā ģimene spēlē spēles un kopā rotaļājas. Ir tik daudz iespēju, ka noteikti varat atrast kaut ko, ka jūsu ģimene var baudīt kopā – visdažādākās galda spēles, bumbu spēles, arī pārgājieni, makšķerēšana, ballītes ar pārģērbšanos, vārdu spēles, kad kaut kur dodaties. Citiem vārdiem sakot, tā var būt jebkura darbība, kas piedāvā augstas kvalitātes laika pavadīšanu visiem kopā, vienlaikus padarot neaizmirstamas bērna (un arī savas!) atmiņas. Caur spēli nāk kopā būšanas prieks, radošums, enerģija, iespēja mācīties vienam no otra un iespēja veicināt attīstību jebkurā vecumā.
Mīli viņus!
Diez vai šis punkts prasa komentārus. Te mēs atgriežamies pie sākuma - laimīgs cilvēks ir cilvēks, kura bērnība ir pilna laimīgu atmiņu, kurā ir draugi un cilvēki, kuri nav skopojušies ar mīlestību. Laimīgs cilvēks sāk smaidīt, kad atceras savu bērnību pat tad, ja kādreiz galds nav bijis klāts pārāk bagātīgi vai nav pirkts viss jaunākais un modernākais. Lai bērni izaugtu laimīgi, tas ir vecāku uzdevums. Vecāki, mīliet savus bērnus!
Audra Šauere, mammamuntetiem.lv /
Mūsu trakajā pasaulē, kad jāpieņem acumirkļa lēmumi, kas ir svarīgs un prioritārs, ir tik viegli pateikt bērnam – pagaidi, es esmu aizņemts, es tev pievērsīšu uzmanību vēlāk. Tomēr dažkārt vēlāk var būt par vēlu. Reizēm “pagaidi minūti” izvēršas tik ilgi, ka tas brīdis nekad nepienāk. Un, ja gadās, ka tomēr esam gatavi uzklausīt, bērns vairs nevēlas teikt, sakāmais ir zaudējis nozīmi vai to vienkārši ir aizmirsis. Vai vēl ļaunāk - ar laiku bērns nemaz nemēģinās vecākam ko stāstīt, ierausies sevī vai pat meklēs dzirdīgas ausis ārpus ģimenes. Tāpēc atrodi iespēju ļaut viņam dalīties tieši tad, kad tas ir svarīgi. Un bērnam ir nepieciešama uzmanība par visiem 100%. Varat droši ticēt – televizors, dators, mājās paņemtais darbs vai saņemtā vēstule sociālajos tīklos pa to laiku nekur nepazudīs. Ja nu tomēr gadās, ka nav iespējams pievērst uzmanību uzreiz, turi vārdu un pievērsies “pēc minūtes”.
Samīļo savu bērnu!
Ir vecāki, kuras tā pa īstam apzinās savu vecāku misiju tikai pēc tam, kad mazulis ir ieradies šajā pasaulē – viņš ir tik maziņš, trausls un sargājams. Viņam šai pasaulē nav tuvāku un stiprāku cilvēku par vecākiem, kas viņu varētu pasargāt. Tādēļ apskāviens ir simbols ne tikai mīlestībai, bet arī drošībai, laimei un aizsardzībai. Un nav svarīgi, vai bērns ir mazs, lielāks vai liels – ikvienam ir nepieciešams patiess apskāviens. Pieskāriens apstiprina mīlestībā teiktos vārdus un liek bērnam justies labi savā ķermenī un mīlēt to.
Lasi priekšā grāmatas!
Viena brīnišķīga lieta ir lasīt grāmatas kopā, bet kaut kas pavisam maģisks notiek tad, kad vecāki lasa grāmatas priekšā. Grāmatas paver plašu pasauli, tādēļ ir lieliski, ja vecāki parāda, cik tā ir svarīga arī viņiem. Un tad rodas brīnišķīga platforma sarunām, jauniem stāstiem un fantāzijai.
Ģimenes tradīcijas
Katrai ģimenei tās, protams, būs citas – īpašo filmu vakari ar speciāli notikumam gatavotiem našķiem, ikgadējais zoodārza apmeklējums, laiskā diena pie jūras ar pikniku un bumbas spēlēšanu. Vecāku (nu jau vecvecāku) kāzu jubilejas svinības vai tradicionālās radu sanākšanas, sestdienas pankūku cepšana vai jebkas cits, kas veido tieši jūsu ģimenes kopīgās, laimīgās atmiņas.
Kopīga maltīte
Gatavie veikalā nopērkamie ēdieni, pusfabrikāti, mikroviļņu krāsnis – visas šīs lietas ir sabojājušas kopā ēšanas tradīciju. Agrāk, īpaši laukos, kopīgas maltītes bija neatņemama dienas sastāvdaļa, kad visa lielā saime sēdās pie klāta galda. Tas bija arī laiks, kad pārrunāt notikumus, aktualitātes un iespaidus. Bet kāpēc lai šodien mēs nerīkotos līdzīgi – bez telefoniem, bez televizora, bez portatīvā datora klātbūtnes. Un vēl labāk – ja pirms tam maltīti arī esat gatavojuši kopā!
Saki mīļus vārdus!
Es zinu, ka tu mīli mani, tu zini, ka es mīlu tevi. Bērni zina, ka vecāki viņus mīl. Un vecāki zina, ka bērni mīl viņus. Tomēr – vai var būt lieki to atgādināt? Ir svarīgi teikt bērnam, ka tu viņu mīli. Ir taču lieliski dzirdēt, ka vecāki tavi mīl un lepojas 3 gadu vecumā, 10 gadu vecumā, arī 17 gadu vecumā. Un arī tagad, kad pašam jau bērni!
Sviniet sasniegumus!
Bērni ir atšķirīgi un arī viņu sasniegumi dažādās jomās ir atšķirīgi. Tomēr tas netraucē svinēt un godināt bērna īpašos panākumus. Tajā pašā laikā jāatceras, ka svinēšana un tai līdzi nākošā slavināšana nedrīkst būt mākslīga. Ir pareizi priecāties un slavēt, kad trīsgadnieks iemācās mest kūleni. Tomēr, ja kādā reizē sanāk šķībi, tad ir sanācis šķībi, un tas nav tikpat labi kā pirms tam. Un katram bērnam sasniegumi būs citādāki. Dažam pat mierīga nosēdēšana mašīnā, kad brauciens sanācis garāks, ir liels panākums. Un to vajag novērtēt, liekot bērnam justies īpašam! Ja tu būsi lepns par sava bērna sasniegumiem, viņš pats arī jutīsies lepns.
Spēlējies!
Ne velti ir teiciens: mēs nepārtraucam spēlēties, jo paliekam veci, mēs paliekam veci, jo vairs nespēlējamies. Radi vidi, kurā ģimene spēlē spēles un kopā rotaļājas. Ir tik daudz iespēju, ka noteikti varat atrast kaut ko, ka jūsu ģimene var baudīt kopā – visdažādākās galda spēles, bumbu spēles, arī pārgājieni, makšķerēšana, ballītes ar pārģērbšanos, vārdu spēles, kad kaut kur dodaties. Citiem vārdiem sakot, tā var būt jebkura darbība, kas piedāvā augstas kvalitātes laika pavadīšanu visiem kopā, vienlaikus padarot neaizmirstamas bērna (un arī savas!) atmiņas. Caur spēli nāk kopā būšanas prieks, radošums, enerģija, iespēja mācīties vienam no otra un iespēja veicināt attīstību jebkurā vecumā.
Mīli viņus!
Diez vai šis punkts prasa komentārus. Te mēs atgriežamies pie sākuma - laimīgs cilvēks ir cilvēks, kura bērnība ir pilna laimīgu atmiņu, kurā ir draugi un cilvēki, kuri nav skopojušies ar mīlestību. Laimīgs cilvēks sāk smaidīt, kad atceras savu bērnību pat tad, ja kādreiz galds nav bijis klāts pārāk bagātīgi vai nav pirkts viss jaunākais un modernākais. Lai bērni izaugtu laimīgi, tas ir vecāku uzdevums. Vecāki, mīliet savus bērnus!
Audra Šauere, mammamuntetiem.lv /
