Pastaviba

Pastāvība-gara auglis.Kamēr šis auglis nenobriedīs-mēs neesam derīgi Dieva Valstībai šeit uz zemes...Tieši šī iemesla dēļ,Valstība tavā vidū vienmēr izzūd....Pastāvība no tāda aspekta,ka tas viss,kas labs tavā dzīvē,lai tiktu nostiprināts tavā sirdī un nekur citur,ne attiecībās ar cilvēkiem,ne atkarībās no vietām,apstākļiem.Daudzi saka-man nav draudzes vai es neesmu LV,ko man darīt...?Interesanti,ka viss labais,kas tev līdz tam saistijās ar cilvēkiem ,vietām notikumiem,apstākļiem bija tavā paša sirdī un nāca no Dieva,ne no kā cita un tu to vienkārši pats atlaidi un pats no tā novērsies,atdodams godu nevis Dievam bet iznīcīgajam...
Kamēr tu nebūsi pašpietiekams,tāds,kurš laimīgs spēj būt pat vieninieka cietumkamerā,tāds,kurš laimīgs ir arī tad,ja neatrodas dzimtenē,laimīgs arī tad,ja Dievam labpatiktu tevi vadīt vienu,vest tevi pa tādiem ceļiem,kur nākas ciest-kamēr tevī nebūs šī PASTĀVĪGĀ MIERA,KAS LĪDZINĀS PIETIEKAMĪBAI,TIKMĒR TU NEBŪSI BRĪVS TU NEBŪSI DERĪGS VALSTĪBAI.Ja tev būs svarīgas vietas,cilvēki,līdzekļi,notikumi,apstākļi,draudzības-tu esi tā visa gūsteknis un tev ar Valstības lietām nav nekāda sakara!
Neiet runa par pat-stāvību,bet par PASTĀVĪBU,TAS NOZĪMĒ PALIKT AR VISU TO,KAS LABS SAVĀ SIRDĪ KOPĀ NESKATOTIES UZ APSTĀKĻU MAIŅU!