Uzgaaaju loti labu adresi- es jau biju gatava kaadam zvaniiit un paciikstet!
Kāda ir dzīves jēga?
Jautājums: Kāda ir dzīves jēga?
Atbilde: Kāda ir dzīves jēga? Kā es varu atrast savai dzīvei mērķi, piepildījumu un gandarījumu? Vai man izdosies dzīvē paveikt ko nozīmīgu un paliekošu? Neskaitāmi cilvēki nebeidz domāt par to, kāds ir viņu dzīves mērķis. Tie pārdomā savu dzīvi, un brīnās, kāpēc viņu attiecības ar citiem cilvēkiem ir izirušas un kāpēc viņi jūtas tik tukši, lai gan ir sasnieguši to, ko bija nosprauduši sev par mērķi. Kādam beisbola spēlētājam, kurš ir iekļuvis arī Beisbola Slavas Zālē, reiz vaicāja, kas ir tas, ko viņš vēlētos, lai kāds viņam būtu pateicis, pirms viņš sāka spēlēt beisbolu. Viņš atbildēja: „Es vēlos, ka man kāds būtu jau sākumā pateicis, ka tad, kad tu sasniedz virsotni, tu saproti, ka tur nekā nav.” Diezgan bieži tikai pēc vairākiem izniekotiem gadiem atklājas tas, ka aiz nospraustajiem mērķiem slēpjas tukšums.
Mūsdienu humānistiskajā sabiedrībā cilvēki dzenas pēc daudzām lietām, nosprauž sev dažādus mērķus, jo cer, ka tajos viņi atradīs dzīves jēgu un piepildījumu. Dažas no tām lietām, pēc kā cilvēki dzenas, ir veiksme biznesā, labklājība, labas attiecības, sekss, izklaide un palīdzēšana citiem, utt. Bet daudzi cilvēki ir apliecinājuši to, ka tad, kad viņi bija sasnieguši savus mērķus, kad viņiem bija labklājība, attiecības un dažādas baudas, viņi joprojām jutās tukši iekšienē, it kā tur būtu kāds caurums, ko nevar ne ar ko aizpildīt.
Bībelē ir grāmata, ko sauc Salamans Mācītājs, un tās autors runā tieši par šo izjūtu: „Niecība, niecība, viss ir niecība!” Šim cilvēkam piederēja neizmērojamas bagātības, kā arī tāda gudrība, kāda nav bijusi nevienam cilvēkam pēc viņa. Viņam bija simtiem sievu un piļu ar dārziem, ko apskauda daudzas karaļvalstis. Viņam bija pieejami labākie ēdieni un dzērieni, kā arī viņš varēja izklaidēties, kā vien gribēja. Viņš saka šajā grāmatā, ka ir sasniedzis un izmēģinājis pilnīgi visu, ko viņa sirds kāroja. Un tomēr, viņš raksturoja „dzīvi zem saules” (dzīve, kas tiek dzīvota ar domu, kas viss, kas pastāv, ir tikai tas, ko var apskatīt ar acīm un aptaustīt) ir niecība, tā ir bezjēdzīga. Kāpēc mūsu iekšienē ir šāda tukšuma izjūta? Jo Dievs mūs radīja kaut kam vairāk, kā tikai dzīvei uz šīs pasaules. Salamans ir teicis par Dievu, „Viņš arī mūžību licis cilvēka sirdī...” Dziļi sirdī katrs no mums saprot, ka šīs zemes dzīve un lietas, ko var redzēt un aptaustīt, nav viss, kas eksistē.
1. Mozus grāmatā, kas ir arī pirmā grāmata Bībelē, ir teikts, ka Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības (1. Mozus 1:26). Tas nozīmē, ka mēs līdzināmies Dievam vairāk kā mēs līdzināmies kam citam (jebkurai citai dzīvības formai). Šeit mēs arī uzzinām, ka pirms grēkā krišanas un tai sekojošā lāsta nākšanas pār zemi, sekojošas lietas bija patiesas: 1. Dievs radīja cilvēku kā sociālu būtni (1. Mozus 2:18-25), 2. Dievs deva cilvēkam darbu (1. Mozus 2:15), 3. Dievs bija sadraudzībā ar cilvēku (1. Mozus 3:8), 4. Dievs uzdeva cilvēkam pārvaldīt zemi (1. Mozus 1:26). Kāda gan ir šo lietu nozīme? Manuprāt, Dievs vēlējās, ka katra no šīm lietām sniegtu mums zināmu apmierinājumu un piepildījumu, bet visas šīs lietas (īpaši cilvēka sadraudzība ar Dievu) tika nelabvēlīgi ietekmētas cilvēka grēkā krišanas un tai sekojošā Dieva lāsta dēļ (1. Mozus 3).
Atklāsmes grāmatā, kas ir pēdējā grāmata Bībelē, Dievs atklāj, ka tad, kad būs pienācis šīs pasaules gals, Viņš iznīcinās šo zemi un debesis, kādas mēs tās pazīstam, un ievadīs jaunradīto zemi un debesis jaunā, mūžīgā eksistencē. Tad Viņš arī pilnībā atjaunos sadraudzību ar tiem cilvēkiem, kuri būs vēl šīs zemes dzīves laikā noticējuši Jēzum Kristum kā savam Glābējam. Neticīgie tiks tiesāti un iemesti mūžīgā uguns jūrā soda izciešanai (Atklāsmes grāmata 20:11-15). Grēka lāsts tiks lauzts, grēka vairs nebūs, kā arī bēdu, slimību, nāves un sāpju vairs nebūs (Atklāsmes grāmata 21:4). Ticīgie iemantos visas lietas; Dievs pats būs kopā ar viņiem, un tie būs Viņa dēli (Atklāsmes grāmata 21:7). Tātad, Dievs radīja cilvēku, lai būtu sadraudzībā ar viņu, bet cilvēks izvēlējās grēkot, tā salaužot šo sadraudzību; Dievs atjaunos šo sadraudzību pilnībā mūžībā ar tiem, kas tiks atzīti par tās cienīgiem (būs uzticējuši savu dzīvi Kristum). Tāpēc, nodzīvot dzīvi, sasniedzot visu, ko sirds vēlas, bet tad pavadīt mūžību atšķirtībā no Dieva un izciešot Viņa sodu par grēkiem, būtu diezgan muļķīgi, vai ne? Bet Dievs pats ir sagatavojis veidu, kādā ir iespējams ne tikai iegūt grēku piedošanu un mūžīgo dzīvi debesīs, bet arī nodzīvot piepildītu un jēgpilnu dzīvi šeit, uz zemes (Lūkas ev. 23:43). Tātad, kā to izdarīt?
DZĪVES JĒGA ATJAUNOTA CAUR JĒZU KRISTU
Kā jau ir minēts augstāk, jēgas atrašana cilvēka dzīvē gan šeit, uz zemes, gan mūžībā, ir saistīta ar attiecību atjaunošanu ar Dievu, kuras izira, kad Ādams un Ieva izvēlējās grēkot. Tagad ir iespējams atjaunot attiecības ar Dievu, pateicoties Viņa Dēlam Jēzum Kristum (Apustuļu darbi 4:12, Jāņa ev. 14:6, Jāņa 1:12). Mūžīgo dzīvību cilvēks iegūst tad, kad tas nožēlo un novēršas no saviem grēkiem (negrib vairs turpināt grēkot, bet vēlas, lai Kristus viņu izmaina un izveido par jaunu radījumu) un sāk paļauties uz Jēzu Kristu kā savu Pestītāju un Glābēju (papildus informācijai apskati atbildi uz jautājumu „Kāds ir pestīšanas plāns?”).
Taču, īstā dzīves jēga nav tajā, ka cilvēks notic Jēzum kā savam Pestītājam. Īstā dzīves jēga ir sekot Kristum kā Viņa māceklim, mācīties no Viņa, pavadīt laiku kopā ar Viņu, lasot Bībeli, kā arī sarunājoties ar Viņu lūgšanā, un dzīvot paklausībā Viņam un Viņa norādījumiem. Ja tu esi neticīgs vai arī tikai nesen esi noticējis Jēzum, tu varbūt nevari saprast, kas gan šādā dzīvesveidā var būt interesants vai piepildījumu sniedzošs, bet, lūdzu, turpini lasīt tālāk. Jēzus ir teicis šādas lietas:
„Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.” (Mateja ev. 11:28-30) „Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa ev. 10:10) „Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot Man. Jo, kas grib izglābt savu dzīvību, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to mantos.” (Mateja ev. 16:24-25) „Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas.” (Psalmi 37:4)
Tas, par ko runā visi šie panti, ir, ka mums ir izvēle. Mēs varam izvēlēties turpināt censties pārvaldīt paši savas dzīves (un tā rezultātā nodzīvot tukšu un nepiepildītu dzīvi), vai arī no sirds meklēt Dievu un Viņa gribu mūsu dzīvei, ļaut Viņam to vadīt (kas nozīmē, ka mēs varēsim izbaudīt savu dzīvi pilnībā, mūsu sirds ilgas tiks piepildītas un mēs jutīsim apmierinājumu un piepildījumu). Tas ir tā, jo mūsu Radītājs mīl mūs un vēlas priekš mums to labāko (ne vienmēr varbūt vieglu dzīvi, bet toties piepildītu).
Nobeigumā, es vēlos pastāstīt jums kādu līdzību, ko es reiz dzirdēju no sava drauga mācītāja. Ja tu esi sporta fans un vēlies noskatīties kādu spēli klātienē, tev ir vairākas iespējas. Par mazu naudas summu tu vari nopirkt lētas biļetes stadiona augšējās rindās, vai arī, samaksājot daudz naudas, tu vari sēdēt lejā, tuvu pie spēles epicentra. Tāpat ir arī kristīgajā dzīvē. Dieva darbu un vadības piedzīvošana „uz savas ādas” nav priekš svētdienas kristiešiem. Viņi nav samaksājuši pietiekamu cenu. Tā ir priekš patiesiem Kristus mācekļiem, kas ir beiguši dzīties pēc savu vēlmju apmierināšanas un ir pilnībā nodevušies Kristus vadībai, Viņa plāna piepildīšanai savā dzīvē. Viņi ir samaksājuši pilnu cenu (viņi ir pilnīgi nodevušies Kristum un Viņa gribai); viņi izbauda dzīvi pilnībā, un viņiem nav ko nožēlot ne attiecībā pret sevi, ne pret saviem līdzcilvēkiem, ne pret savu Radītāju. Vai tu esi samaksājis pilnu cenu? Vai tu vēlies to darīt? Ja tas ir tā, tad tu nekad vairs nejutīsies tā, it kā tavai dzīvei nav jēgas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru