Mazaa tereeziite, jeb Tereeze no Lizje!

Lielisks riits! Sii nedeela ir skoleeniem briivlaiks, taja sakara arii man ir nedaudz vairaak briivaa laika! Sodienas riits saakaas ar misi netaalajaa klosterii! tagat vajadzeetu kaut ko veel padariit, bet izskataas ka dariisu riit vai sodien vakarpusee! Patreiz jaaiet uz baseinu- sarunaajaam ar paaris cilveekiem iet nopeldeeties!

Sodien manas aizbildnes pieminas diena-Mazaa tereeziite, jeb Tereeze no Lizje!

Svētā Terēze no Bērna Jēzus,
jaunava un Baznīcas doktorePiemiņas diena

Svētā Terēze no Bērna Jēzus (1873–1897), vecāku dotajā vārdā Terēze Marija Fransuāza, bija jaunākā meita Luī Martēna un Zēlijas Gerēnas ģimenē. Terēze piedzima Normandijas (Francijā) pilsētiņā Alansonā. Kad meitenei bija četri gadi, nomira viņas māte un ģimene pārcēlās uz Lizjē pilsētu. 
No Martēnu ģimenes deviņiem bērniem četri nomira agrā bērnībā, bet pārējie pieci – piecas māsas – iestājās karmelīšu klosterī. Terēzes pilnais klostera vārds bija Terēze no Bērna Jēzus un Svētā Vaiga. 
Klosterī Terēze pavadīja deviņus gadus. Viņa dzīvoja vienkāršu klostermāsas dzīvi, iedama pa mazo taciņu, kā pati sauca savu paklausībā īstenoto aicinājumu. 1895. gadā viņai parādījās pirmie tuberkulozes simptomi. Slimība ātri progresēja, sagādājot Terēzei lielas fiziskās ciešanas, kuras viņa izturēja pacietībā un mīlestībā uz Jēzu. 
Terēze mira divdesmit četru gadu vecumā. Klostermāsas dzīve būtu palikusi noslēpumā, ja vien aiz paklausības mātei Agnesei (savai māsai Polīnai) viņa nebūtu uzrakstījusi savu garīgo autobiogrāfiju. Pēc Terēzes nāves māsas izdeva šo darbu ar nosaukumu “Kādas dvēseles stāsts”. Grāmata uzrunāja lasītājus un tika tulkota daudzās pasaules valodās. Pateicoties Terēzes aizbildniecībai, notika neskaitāmi brīnumi. Tādējādi viņu iepazina un sāka godināt visā pasaulē. 
1925. gadā, pāvesta Pija XI pontifikāta laikā, Terēze tika kanonizēta. 1947. gadā viņu pasludināja par misiju aizbildni. Pāvests Jānis Pāvils II svēto Terēzi no Bērna Jēzus un Svētā Vaiga ir pasludinājis par Baznīcas doktori. 
Terēzes “Autobiogrāfiskie manuskripti” ir izdoti arī latviešu valodā.


Filma par vinu franciski ar anglu subtitriem