Saka, ka katrai no mums dzīve ir kā teātris. Tava skatuve ir tavas dzīves telpa, kur galvenā aktrise esi tu. Lai tu savā izrādē nebūtu tikai aktrise, kas izpilda citu norādījumus, bet gan būtu galvenās lomas tēlotāja, turklāt tāda, kura dara tā, kā pati uzskata par pareiziu, mācies režiju!
Bērnībā esam pieradušas, ka kāds vienmēr pateiks, kā ir jādara, kas ir pareizi, kā rīkoties vienā vai otrā situācijā. Pieaugot arvien vairāk un vairāk tu sāc pati izlemt, analizēt, arī rādīties un mācīties no kļūdām. Reizēm tas ir pat izdevīgi, ka tavā vietā viss tiek izlemts un negatīva rezultāta gadījumā tev ir uz ko norādīt ar izstieptu pirkstu, taču ieguvēja tu no tā noteikti neesi. Visbiežāk kontroli pār tavu dzīvi cenšas pārņemt vai jau ir pārņēmuši vistuvāk stāvošie cilvēki – vīrs, labākā draudzene vai pat kolēģi darbā. Nereti gadās, ka no silti iekārtotās vecāku paspārnes veikli pārkāp vīra vai drauga radītajā ligzdiņā. Mainās vieta, bet ne tavas pozīcijas. Tā ir problēma, par ko gadu simtiem raksta arī slaveni autori, piemēram, Ibsens drāmā „Leļļu nams”. Stāsts ir par sievieti, kura ilgus gadus paļāvusies uz citiem un tikai kāda gadījuma ietekmē saprot, ka pati nav bijusi noteicēja par savu dzīvi. Neskatoties uz to, ka ir pieaugusi, precējusies sieviete un trīs bērnu māte.
Mūsdienās gadās, ka liela ietekme pieder sabiedrībai un videi, kurā dzīvo. Protams, ka bieži vien tas nenotiek apzināti, drīzāk „labu gribot” tu tiec pamācīta. Tomēr, cik ilgi tu pakļausies ārējam spiedienam, neieklausoties sevī? Iemācies darīt to, kas patīk, baudīt, izjust un izlemt pati. Neviens cits nevar zināt, kā tev būs labāk. Nav jāiet un jādara tikai tāpēc, ka sabiedrības viedoklis ir noteicošais vai ka visi taču tā dara. Ja uzskati, ka neesi tāda, kā citi gribētu tevi redzēt, kas par to? Neesi viena no pūļa, esi pamanāma. Daudzas sievietes ārēji ir patstāvīgas, taču patiesībā haotiski cenšas valdīt pār apkārt notiekošo. Sievietes dzīvei jābūt harmoniskai, kur ir vieta savai pašizaugsmei, veselībai, darbam, ģimenei un draugiem. Katrai no šīm lietām jāvelta pienācīga, bet ne pārspīlēta uzmanība, pēc saviem ieskatiem. Nav svarīgi, vai esi tikko uzsākusi savu patstāvīgo dzīves ceļu vai jau izveidojusi savu ģimeni un plaukstošu karjeru.
Lai savā pārliecībā būtu stipra un izdarītais būtu vienlīdzīgs ar vēlamo, sakārto savu dzīvi. Lai cik banāli tas skan, dzīvojam mēs tikai vienreiz. Lieliski, ja uzskati, ka tavā dzīvē viss ir perfekti. Bet varbūt aiz šķietama ideālisma un augsti pacelta deguna slēpjas kāds tavs klupšanas akmens, kura dēļ netiec tālāk?
Plāno savu laiku. Iemācies saplānot savus darbus, atpūtas brīžus, pasākumus. Rēķini tā, lai nekas netiktu atlikts uz pēdējo brīdi vai vēl trakāk – iekavēts. Ievies savā ikdienā rituālus, tas palīdzēs noturēt stabilitāti, ja arī kāda diena nenoritēs gluži kā iecerēts. Ja pati precīzi sekosi darāmajiem darbiem, zināsi visus termiņus, nekavēsi un neliksi citiem uz sevi gaidīt, arī apkārtējo attieksme pret tevi mainīsies. Tā kā tu pati būsi sākusi cienīt sevi un savu laiku, arī pārējie cienīs un rēķināsies ar tevi. Labs palīgs savas ikdienas sistematizēšanā būs plānotājs. Izvēlies sev ērtāko periodu, kā iedalīt darāmos darbu, lai kontrolētu savu laiku - pa dienām, nedēļām vai varbūt tev pietiks tikai ar mēneša kalendāru.
Sāc patstāvīgi pieņemt lēmumus. Ik uz soļa tev jāpieņem kāds lēmums – ko ēst brokastīs, kādas tapetes pirkt, kur doties brīvdienās, vai pieņemt darba piedāvājumu vai nē. Katra tava darbība sastāv no izvēles, reizēm lielākas, reizēm mazākas. Ir lēmumi, kas attiecas tikai uz tevi un kas attiecas arī uz taviem līdzcilvēkiem. Lai pieņemtu pareizāko, jāprot domāt pāris soļus uz priekšu. Izdomā, kas notiks attiecīgā lēmuma rezultātā. Galvenais ir saprast, ka ik pa laikam nākas arī kļūdīties un mācīties no tā. Atzīt savu kļūdu ir grūti, bet to izdarot un labojot, tu kāp savā izaugsmē tikai uz augšu. Protams, apspriesties ar citiem cilvēkiem, kas iespējams ir pieredzējušāki, ir pat vēlams. Taču, zini, ka gala rezultātu vienmēr jāpieņem pašai, jo tevi neviens labāk nepazīst kā pati. Pieņemot lēmumus tu uzņemies kontroli pār savu dzīvi, kur noteicēja esi tikai tu. Ja ir grūti sākt ar atbildīgiem lēmumiem, esi patstāvīgāka ikdienišķās lietās. Piemēram, nestāvi 10 minūtes pie kafijas stenda, domājot, kura būs stiprāka, kura garšīgāka... Pieņem lēmumu, nopērc to, kura šajā brīdī liekas labākā. Pēc tam redzēsi, kāda bijusi izvēle – bet tā bijusi tavējā.
Izvirzi mērķi. Viegli ir iet, ja zini, uz kurieni ej un kas tevi galamērķī sagaida. Tad tu esi nepārtrauktā procesā, kustībā, zini, ka tavas darbības nav bezmērķīgas. Ceļā uz mērķi tu izvērtē prioritātes, pārvarētās grūtības. Iespējams, ka iepazīsti labāk gan sevi, gan iesaistītos cilvēkus. Ļoti bieži beigās noietais ceļš izrādās svarīgāks par rezultātu. Un iegūtā pieredze – nenovērtējama. Svarīgs aspekts, kas rodas mērķi sasniedzot, ir pašapziņa. Tas ir pierādījums, ka tu vari. Atceroties savus iepriekšējos sasniegumus un grūtākos brīžus, kuriem esi tikusi pāri, ir viegli iet tālāk un cīnīties, ja šajā brīdī rokas ir nolaidušās un ticība sev zudusi.
Attīsti sevi. Brīdī, kad tu pārstāj mācīties, apgūt jaunas lietas, interesēties par nezināmo, tu nevis apstājies savā izaugsmē, bet sāc iet atpakaļ. Papildini savas zināšanas – apmeklē kursus, lasi grāmatas, izzini sevi. Attīsties ne tikai garīgi, bet arī fiziski. Smadzenes un ķermenis ir visu laiku jānodarbina, lai tie nezaudētu formu. Pārzinot dažādas tēmas, tev paveras iespēja komunicēt ar jauniem cilvēkiem, paplašināt savu paziņu loku.
Dzīvo sev, ne citiem. Katru dienu centies veltīt kaut 30 minūtes sev. Tikai sev. Šajā laikā dari tikai to, kas liek tev justies labi un arī sniedz atpūtas sajūtu. Parasti tā varētu būt grāmatas vai iemīļotā žurnāla lasīšana, lai atslēgtos no savas ikdienas, dienasgrāmatas rakstīšana domu sakārtošanai, varbūt pastaiga svaigā gaisā vai jebkas cits. Galvenais nosacījums ir būt ar sevi. Pie šā punkta pieder arī māka neuzņemties vairāk nekā spēj izdarīt. Lai cik grūti tas reizēm nebūtu, ir jāprot pateikt „nē”, brīžos, kad jūti, ka nespēsi citiem palīdzēt. Tev ir savs laiks, ko diemžēl, ja tev ir pārāk laba sirds, var izmantot ļaunprātīgi.
Mīli pati sevi. Šis ir pats svarīgākais punkts. Lai kāda tu sev pati liktos, par tievu, par apaļu vai kāda citādāka, sevi ir jāmīl. Varbūt kādai liksies, ka tās ir muļķības. Taču viss notiek mūsu galvās. Tev var būt kājas īsākas nekā tu gribētu, vai gurni pārāk plati, ja tu pati sev patiksi, savu augumu iznesīsi stalti un būsi pašpārliecināta, neviens to nepamanīs. Visi skatīsies tavās mirdzošajās acīs, platajā smaidā un to vien gribās, kā iepazīties ar šo starojošo būtni. Ja zini, savas vājās vietas, atrodi arī labās. Ja tev ir skaisti mati, tad izcel tos. Atrodi sevī to, kā nav citos. Viss pārējais aizies otrajā plānā. Nebaidies būt tu pati!
Rūpējies par savu veselību. Nenodari tai kaitējumu ar pārmērīgām diētām vai pilnīgu ķermeņa pārslodzi. Zini, ka jutīsies tik labi, cik labi būs tavam fiziskajam ķermeni.
Vieglāk ir saprast, kā vajadzētu rīkoties, nekā izdarīt. Ir vajadzīgs laiks, lai strādātu ar sevi, ieklausītos savās sajūtās, un pieņemtu pareizos lēmumus. Nekad dzīvē viss nenotiek precīzi pēc scenārija, tāpēc ieviest izmaiņas un neapstāties savā izaugsmē. Pat ja tas notiek palēnām.
