Mani uzaicināja vadīt lekciju Balvos Alfas kursā - kā Dievs vada? Alfā lekcijas biju jau vadījusi vairākas reizes, bet šī bija savādāka, jo nebiju nekādā citā veidā saistīta ar šo Balvu Alfu! Man tas bija pagodinājums, aizbraukt un nolasīt lekciju un brauc mājās! Bija saplānots tā, ka lekciju sagatavošu Oasis nometnē, bet Dievs par šo plančiku pasmaidīja! Oasisā bija daudz dažādas citas lietas, par kurām bija jādomā - iepriekšējā rakstā var palasīt. Tātad atbraucu no Oasis Valmiera un nav nekādas iedvesmas rakstīt ne Alfas lekciju, ne Krustaceļa apceres! Svētdien atpūtos, bet pirmdien sešos jau biju piecēlusies, ar tādu domu šodien jāsaraksta abi darbi! Virtuvē sastopu tēvu Staņislavu un prasu vai var braukt uz Aglonu (Aglona man ir īpaša vieta - vieta kur norimt, sakārtot sevi, vieta, kur pabūt klusumā, tur ir vieglāk lūgties, tik daudz atmiņu! Mājās arī var lūgties, bet tur ir...savādāk.
Ok ne par Aglonu patreiz! :) iepriekšējos rakstos var palasīt!
Tātad virtuvē satiktais Tēvs Staņislavs, ir tik ļoti izprotoš un man vēl iedod naudiņu ceļam! Ir tik feina sajūta traucos uz Aglonu , sirdī tāds miers un prieks piepilda (tā parasti, kad ceļoju ) Nonākot Aglonā uzrausos augšā pie Marijas svētgleznas - ne tāpēc, ka glezna man palīdzēs, bet tamdēļ, ka tur gribējās būt - pie Jēzus un (manā dzīvē, ne mazāk svarīgās) Marijas kājām.Sākumā nedaudz pavadīju Adorācijā!


Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru