Nē tikai bērniem ir kāpēcīšu laiks, bet arī man. Visu vairāk apdomāju, kāpēc? Kāpēc es eju uz lūgšanām trešdienās, kāpēc es gribu aiziet uz Misi, kāpēc ir šīs ilgas pēc svetcelojuma, kapēc............. Ja man būtu 18 tas būtu normāli, bet tagat..... Es jūtos it kā man būtu 20,..,23 gadi, bet patiesībā ir nedaudz vairāk. Vecums kad vajadzētu zināt savu aicinājumu un ceļu pa kuru iet, bet es jūtos apmaldījušies. Ir mazi mērķīši, bet nav lielās bildes. Esmu bijusi šajā vietā pārāk daudz reizes..... Hmm????? Ko es palaidu garām?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru