Powered By Blogger

trešdiena, 2012. gada 18. janvāris

Bībele un lūgšana


Bībele un lūgšana

5.martā mūsu draudzē viesojās jauniešu lūgšanu grupu vadītājs Klints Volkins, kurš stāstīja par to, cik vienkārši un reizē cik būtiski ir lasīt Bībeli un lūgt Dievu. Piedāvāju šīs lekcijas kopsavilkumu.
Dieva sirdī ir dziļa vēlme, lai mūsu dzīvē būtu patiesa dzīvība, dzīvība no tā, ka runājam ar Dievu, un mums ir Viņa Vārda atklāsme.
Jāņa evaņģēlija 5.nodaļā Jēzus saka: „Jūs pētāt rakstus, jo jums šķiet, ka tajos ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani. Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.” Šie Bībeles teksti liecina par Jēzu, bet viņi negrib nākt pie Jēzus saņemt šo dzīvību. Tas nozīmē, ka Jēzus grib ar mums runāt, lai būtu sirds savienība ar Viņu caur Dieva Vārdu.
Es uzaugu ticēdams, ka šī grāmata ir mirusi. Droši vien daudzus jaunus cilvēkus arī Latvijā Bībele garlaiko. Es nekad nebiju saticis Dievu Bībelē, neredzēju nekādu iemeslu vai jēgu to lasīt. Bet tad man bija mans „ceļojums uz Emavu”. Pirms četriem gadiem dzirdēju kādu vīru sprediķojam un, kamēr viņš sprediķoja, mana sirds sāka degt, manas acis tika atvērtas, un es ieraudzīju Dieva godību, es piedzīvoju Dieva mīlestību, un tas sāka mani pārveidot no iekšienes  manas domas, manas emocijas.
Ja Tu kādreiz esi ticējis šiem meliem, ka nevari saprast Bībeli, ka tā ir tikai mirusi, garlaicīga vēstule, tad ceru, ka šodien tas mainīsies, ka Dievs atmodinās Tavu sirdi.
Mateja evaņģēlija 7.nodaļā norādīts, cik svarīgs ir Dieva vārds: „Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints.  Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird, bet nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca, un vēji pūta, un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels."
Šis nāk pēc Kalna sprediķa, tas ir Jēzus garākais sprediķis par Dieva valstību. Tas parāda divus dzīvesveidus.  Tas norāda, ka tā māja, tā dzīve, kas ir nekustīga, ir balstīta uz klausīšanos un Dieva vārda darīšanu.
Muļķīgais cilvēks nav tas, kurš nedzird, bet gan tas, kas vienmēr dzird, bet nekad nedara. Tomēr izredzes darīt Vārdu, ja neesi to lasījis, ir diezgan niecīgas, vai ne? Es uzaugu domādams par lūgšanu kā par kaut ko garlaicīgu, es nezināju, kas man būtu jādara, kas man būtu jāsaka, un es to arī nedarīju, un mana dzīve cieta.
Tomēr Dievs savā žēlastībā mani izglāba.
Lai mēs varētu uzturēt savu lūgšanu dzīvi, mēs runājam uz Dievu par to, ko lasām Bībelē. Mana lūgšanu dzīve un mana Bībeles lasīšana nav divas šķirtas realitātes. Patiesībā bez Dieva Vārda es nemaz nezinātu, ko lūgt, kā lūgt, kam lūgt. Es domāju, ka daudzi kristieši lūgšanu dzīvē viļas un to pamet.


Divas melu kategorijas
Ir divi pamatmeli, ko sātans saka par Bībeli.
Pirmkārt, tā nav svarīga manai dzīvei, viss ir kārtībā, var iztikt bez tā. Daudzi jauni cilvēki uzķeras uz šiem meliem. Un no tā nāk visatļautība, neierobežotība. Un tādējādi viņi uzbūvē šo māju uz smiltīm. Kad nāk grūtības, tā sabrūk.
Kad es mācījos universitātē, nomira trīs mani draugi. Un iedams uz šīm bērēm, es sajutu Dieva klātbūtni un sapratu, ka dzīvē jābūt kaut kam vairāk. Ja es varu sastapt Dievu, tad man Viņš ir jāsastop. Es savā dzīvē biju sasniedzis ļoti daudz no tā, ko pasaule var piedāvāt, bet garīgi biju pilnīgi miris. Es sēdēju šinīs bērēs un apzinājos, ka man ir jāzina, kāpēc es esmu šeit.  Šie meli, ka Bībele nav svarīga, nāk no īstermiņa domāšanas, kas pamet novārtā mūžību.
Jāņa evaņģēlija 12.nodaļā Jēzus saka: nebūs nekādu pārsteigumu pēdējās dienās. Mums jau ir tas, pēc kā tad tiksim tiesāti, proti, Dieva Vārds. Debesis un elle ir pa īstam, dzīve nav spēle, man būs jādod atskaite Dievam. Tātad cik svarīgs ir Dieva Vārds. Šobrīd mēs esam savā prakses laikā, šie 70, 80 vai 90 gadi pirms augšāmcelšanās ir tikai tāds prakses laiks. Tas, kā tu dzīvo šodien, iespaidos to, kā tu dzīvosi mūžībā.
Otrajā vēstulē Timotejam teikts, ka raksti ir Dieva iedvesmoti un derīgi, ļoti svarīgi, vērtīgāki nekā zelts vai sudrabs.
Kāds vīrs piedzīvoja spēcīgu Dieva pieskārienu, viņam tika dziedinātas visas kaites. Nākamajā dienā viņš devās nopirkt Bībeli, viņš nopirka kaudzi ar Bībelēm. Viņam bija jāuzzina, ko Dievs runā. Bet, tad viņš dabūja šīs Bībeles, viņš bija vīlies, jo tās bija tik maziņas. Viņš teica, ka Bībeli var izlasīt divās dienās. Kad vakarā viņš aiziet gulēt, viņš redz sapni, sapnī ir liels kuģis jūrā, un no tā nāk spēcīga gaisma. Un Svētais Gars viņu uzrunā, sakot: „Šis kuģis ir ierobežots ārpusē, bet neierobežots iekšpusē.”  Un Kungs viņu uzrunā, ka tāds ir Viņa vārds. Tas ir ierobežots ārpusē,  to var paņemt rokā, aptaustīt, bet neierobežots iekšpusē. Nevar sasniegt Dieva būtības dziļumus, nekad neizsmelt Kristus varenību.
Otrkārt, mēs ticam meliem, ka mēs neesam pietiekami gudri, lai saprastu Dieva vārdu. Un tas mūs attur no dzīvības Dievā. Bet tie ir meli. Bībele ir rakstīta neizglītotiem un nesagatavotiem cilvēkiem. Es gadu nelasīju Bībeli, jo domāju, ka es to nevaru saprast. Šādas domas ātri nokauj vēlmi lasīt. Dievam bija spēcīgi jādarbojas, lai to mainītu, lai es saņemtu visu to, ko Dievs gribēja man dot.
Šie meli mūs novirza no galvenā mērķa, kāpēc mēs lasām Bībeli. Es to nelasu, lai atstātu iespaidu uz citiem, lai citi domātu, ka esmu garīgs. Es to lasu, jo gribu, lai mana sirds būtu tīra, gribu piedzīvot Jēzus mīlestību, gribu zināt, ko nozīmē būt atbrīvotam no bailēm, kā tas ir, kad lūdzu, un cilvēki tiek dziedināti. Tas nāk no attiecībām ar Jēzu.
Ja Jēzus Kristus ir kungs pār tavu dzīvi, Svētais Gars dzīvo tevī. Un viņš ir tavs skolotājs. Tas ir viņa darbs vadīt tevi patiesībā, viņa darbs ir dot tev saprašanu. Ir tikai viens nosacījums: izsalkušie tiks paēdināti. Katram no mums ir tik daudz no Dieva, cik mēs vēlamies.
Reizēm lasām Bībeli un liekas, ka nekas nemainās. Tas ir līdzīgi kā sporta treniņā. Kad izej no sporta zāles, tu uzreiz nejūties stiprāks, un šķiet, ka jāmet pie malas tā sportošana. Taču tā tas nenotiek. Līdzīgi ir arī lasot Bībeli. Ja pieķeries Bībelei, tad ir dots 100% apsolījums, ka šī grāmata izmainīs tavu dzīvi. Taču tā mainīs tavu dzīvi tikai tad, ja tu pats to lasīsi. Tas nenotiks, ja Bībeli turēsi gultā zem spilvena, tas nenotiks arī, ja to lasīs mācītājs. Katram pašam vajag attiecības ar Jēzu, katram pašam vajag stipro namu, kas pastāvēs.


Divas patiesības kategorijas
Ir divas patiesības kategorijas: pirmkārt, lietas, kurām mums jātic, otrkārt, lietas, kuras mums jādara.  Lasot kādu rakstu vietu, mēģinām atbildēt uz šiem abiem jautājumiem.
Piemēram, Mateja 6:25 „Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes?”
Kam man ir jātic? Man jātic, ka nav jāuztraucas. Es zinu, ka Jēzus ir dzīvs, Dievs Tēvs ir tronī, un Svētais Gars ir manī. Tad es saku: „ Es pateicos, ka man nav jāuztraucas par savu dzīvību.”  Kad mēs pateicamies, tad Dievs aizdedzina mūsu sirdis. Es saku: „Lūdzu, dod man vairāk atklāsmes par šo patiesību, kas Tu esi un kāpēc man nav jāuztraucas. Palīdzi, Svētais Gars, neuztraukties.” Ja šādi lasīsi un lūgsi sešus mēnešus, Svētais Gars tevi pilnīgi pārveidos. Tu citādi jutīsi Jēzu.
Kam man jāpaklausa? Mateja 6:33 „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas” . Es saku: „Kungs, es apņemos būt paklausīgs un visupirms mīlēt Tavu valstību.” Vienalga kāda pavēle dota rakstos, es solos paklausīt. „Svētais Gars, palīdzi būt paklausīgam.”
Jēzus teica, ka atsūtīs to pašu Garu, kas uzcēla Jēzu no miroņiem, un ieliks to tevī. Bet tik daudzi kristieši To ignorē. Viņu uzvedību var salīdzināt ar cilvēku, kurš divas stundas brauc mašīnā kopā ar draugu, bet nerunājas.
Svētais Gars dzīvo manī. Un es ticu, ja prasīšu Viņam, Viņš dos man vairāk saprašanas. Lūgšana un Bībeles lasīšana nav divas dažādas lietas. Lūgšanas laikā nav kāds noteikts grafiks, kuru neievērojot, sevi norakstu kā neveiksminieku. Veiksme ir attiecības ar mīlošo Tēvu, Līgavaini un Mierinātāju.
Vēl kāds padoms. Lūdzot labi ir pierakstīt savas domas par lasīto. Un tad klausīties un pierakstīt, ko dzirdi. Ja uzkrājas šādi pieraksti, tad var skatīties atpakaļ un redzēt, ko Dievs ir darījis manā dzīvē šajā laikā.
Veltījiet laiku, lai kavētos Dieva klātbūtnē  mērcēties, piesūkties ar Dieva mīlestību. Vienkārši sēdēt ar atvērtu sirdi un ļaut Dievam darboties. Visu to, ko Dievs grib dot, nav iespējams saņemt skrējienā. Dievs kā mīlošs Tēvs mūs aicina: „Nāc un pasēdi brīdi kopā ar Mani.” To tad mēs darām paņem sirdi, noliec Dieva priekšā, lūdz, lai Dievs maina tevi, mīkstina mani. Taču tas nenotiks, ja neapstāsies, neparunāsies ar Viņu. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru