S.Lazarevs, 1996, Karmas diagnostika
Katrs cilvēks šajā dzīve piedzimst tādēļ, lai pārvarot zemes kārdinajumus un nelaimes, attīstītu un pilnveidotu savu dvēseli, savu garu.
Neveiksmju cēlonis meklējams pašā cilvēkā, jo, lai izmainītu pasauli, vispirms jāmainās mums pašiem…
Cilvēks ir sarežģīta informatīvi enerģetiskā sistēma, tikai nedaudz procentu no tās aizņem fiziskais ķermenis un apziņa, un 75-98% – informatīvi enerģētiskie zempaziņas slāņi.
Krasi saasinājušies visi enerģētiskie procesi uz zemes, karma-atmaksas likums – darbojas desmitiem reižu ātrak nekā agrāk.
Nedrīkst nožēlot pagātni, jo nožēlojot bijušo, cilvēks neapzināti tiecas to izmainīt, izkustināt no vietas to, kas vairs nekādi nav iekustināms. Tas izsauc milzīgu nekontrolējamas enerģijas patēriņu. Lai pārtrauktu enerģijas noplūdi, kura var izraisīt nopietnas sekas, organisms to bloķē ar slimību fiziskajā plānā.
Spēcīgs stress, neapmierinātība ar kaut ko vai nožēla par pagājušo, emocionāli pastiprinoties, nogulsnējas zemazpiņā un provocē nopietnu saslimšanu, jo rada biostruktūras deformācijas.
Slimība ir viens no gara attīstības mehānismiem. Galvenais- izprast savas kļūdas, atzīt tās un ar grēku nožēlu nonākt harmonijā ar Visumu un Dievišķo. Atjaunojas veselība.
Slimība ir brīdinājums par kļūdam un darbojas kā glābeja. Cilvēkam slimojot un mokoties, jāapzinās pieļautie pārkāpumi, jāpilnveido sevi garīgi, jāmeklē jauni attīstības ceļi.
Bērni biolauka struktūras saņem no vecākiem. Bērna veselība ļoti atkarīga no mātes veselības. Mātes rīcība nosaka nākamā cilvēka veselību un likteni. Tēvs un māte vienādā mērā atbildīgi par bērna ķermeni un garu. Vecāki nodod bērniem absolūti pilnīgu informāciju par savu un savu priekštecu uzvedību, informācija veido bērna likteni, viņa ķermeni, raksturu, garīgumu.
Bērni ir pieaugušo pasaules nepilnību palielināmais stikls. Bērni vecāku klātbūtnē uzvedas sliktāk nekā ar svesiem. Karmiskā mehānisma darbība. Vecākiem un bērniem kopā esot, notiek pozitīvo un negatīvo programmu pastiprināšanās un aktivizācija. Vecāki biolauka līmenī nes atbildību par bērna uzvedību un rīcību, bērns manto vecāku karmu.
Viens no Visuma pamatlikumiem – nenodarīt ļaunu pat domās.
Padoms – kā būt veselam un ilgi dzīvot. Nekad, nevienam un ne par ko neuzstādīt pretenzijas. Ne liktenim, ne Dievam, ne pagātnei, ne ļaudīm. Arēji izturaties kā vēlaties, iekšēji jebkuras pretenzijas ir iznīcināšanas programma.
Var neticēt Dievam, bet jāmīl Visums un tā dvēsele. Egoisms, neierobežota tieksme pēc materiālajiem labumiem nogalina galvenās jūtas – mīlestību.
Kad materiālā labklājība pāraugusi garīgās vēlmes – tas ir mirkļa labums uz garīgās nāves rēķina.
Nāve neko neizmainītu. Visuma sagrāves programmu būs jānomaksā bērniem.
Izjūtot mīlestību pret Visumu un Dievu, atsakoties no pretenzijām pret apkārtējo pasauli, jūs glābjat sevi no jebkuras smagas slimības. Jātiecas uz augstākajiem eneģētikas līmeņiem: garīgumu, cēlsirdību, mīlestību – šiem jēdzieniem jākļūst par dzīves saturu.
Ciešanās cilvēks kļūst garīgāks.
Agresijas vēršana pret vienu cilvēku – tā ir iznīcinašanas programma visiem viņa radiniekiem un bērniem. Iedarbojoties biolauka pašregulācijas mehānismam, negatīvo ietekmi atpakaļ saņem pats uzbrucējs un viņa radinieki.
Kad cilvēks domās pievēršas Dievam un lūdz piedošanu par nodarīto, ar viņa dvēseli un miesu notiek izmaiņas. Tai brīdī viņš apzinās savu nepilnību, atveras tam, kas mūs radījis un saņem no tā spēkus, lai izmainītos, saplūstot ar Visuma harmoniju.
Slimība ir kā ūdens, kurš tek no krāna -, un pirmkārt vajag aizgriezt krānu – slimības cēloni.
Garīguma izaugsme uzlabo psihi, likteni, veselību un visas cilvēka dzīves jomas.
Aizkaitinājums attieksmē pret cilvēkiem ir ļaunums, kurš izsauc biolauka struktūru deformāciju, tas ir enerģētiska uzbrukuma mēģinājums ne tikai konkrētam cilvēkam, bet arī Visumam.
Lūdziet par tiem, kas jūs nolād, un svētiet tos, kas jūs neieredz...” Pati spēcīgākā aizsardzība pret nelaimēm, slimībām un ‘ļauno aci”.
Ikvienas aizvainojuma jūtas, kuras nogājušas dziļumā vai ar kurām cilvēks ilgu laiku netiek galā, ir lielas briesmas. Nožēlot tas nozīmē visus spēkus virzīt uz sevis izmainīšanu un nekad neatkārtot savas kļūdas.
Lai nenogalinātu draugu – jāpiedod ienaidniekam. Aizvainojums, naids, skaudība ir cilvēka iznīcināšanas forma, enerģētiskais uzbrukums. Iekšēja samierināšanās sniedz harmoniju ar Visumu smalkajā līmenī.
Slimība var izpildīt dažādas funkcijas.1-brīdinājums, 2-darbības, kura traucē cilvēka pareizu attīstību, apstādināšanu, 3-to mehānismu novakšana, kuri ļauj izplatīt nelabvēlīgu informāciju.
Topošā bērna raksturs un liktenis veidojas vecāku informatīvi enerģētiskajā laukā jau pirms viņa ieņemšanas. Ieņemšanas brīdī tie jau pastāv un nosaka bērna nākotni, un tāpēc, ja vecāki šaubās, vai bērns vieņiem vajadzīgs, notiek uzbrukums šīm struktūrām, to deformācija un pat daļēja iznīcināšana. Galēji nelabvēlīgi gaidamā bērna lauka struktūras ietekmē strikts viņa dzimuma plānojums, kāda no vecākiem noliegsme pret dēlu vai meitu. Pat šaubas par bērna vēlamību, nerunājot jau par centieniem atbrīvoties no viņa, - tas ir postījums viņa liktenim, laimei, veselībai, saskarsmes un vienotības struktūrām ar cilvēkiem.
Mīlestība var izārstēt, pieķeršanās – kaitēt.
Bērnu spējas – tā ir vecāku un radinieku ētika.
Dzimta līdz 4ajam augumam, atrodas ciešā biolauka vienotībā.
Veselība pēc dzemdībām uzlabojas – atjaunošanās, kas notiek grūtniecības laikā, kad organisms aktivizējas. Arī mīlestība, kuru māte izjūt pret bērnu, uzlabo viņas lauka struktūras un fizisko pašsajūtu.
Māte savas slimības nodod bērnam, - viņas veselības traucējumi, ar kuriem viņa atpelna karmu, pāriet uz bērna biolauku, un bērns sāk slimot. Ja karma tiek sadalīti starp māti un bērnu (diatēzes, alerģijas, plaušu karsoņi, nieru slimības).
Gars, dvēsele un ķermenis ir vienoti. Zemapziņa un apziņa ir biolauks, bet fiziskais ķermenis – šī biolauka paveids, tā dialektiskā pretējība. Ja cilvēks būtu tikai ķermenis tad slimo orgānu varētu tikai iztīrītt, nogriezt, iztaisnot utt.,bet tā kā cilvēks vienlaikus ir biolauks, tas ir nozīmīgāks par ķermeni.
Slimības ļaudīm nāk par grēkiem, bet ārsts atbrīvo tos no ciešanām. Ja slimība tiek uztverta kā ļaunums, ar to cīnās, pārvietojot no vienas vietas uz citu. Kad radīsies izpratne, ka slimība ir garīgās deformācijas bremze un tās cēloņi tiks novērsti, slimība aizies pati.
Nevēlēšanās dzīvot-pazemināts dzīvības fons, tādā stāvoklī pietiek ar nelielām nepatikšanām, lai var rasties doma par pašnāvību.
Pazemināts dzīvības fons ir sekas, ko nosaka ģimenes karma, senču izdarītie pārkāpumi.
Cilvēkam jāmīl visi ļaudis, un seksuāla mīlestība sastāda ļoti mazu daļiņu no vipārcilvēciskās mīlestības, mīlestības pret cilvēkiem kā pret dievišķi radītu, brīnišķīgu Visuma daļiņu.
Mīlošu cilvēku parametri: godīgums, dvēsele, liktenis, mīlestības piepildījumam visaugstākie rādītāji, neapzinātai agresijai-minimāli. Viens otru mīloši vīrietis un sieviete uzlabo savu karmu, ārstē sevi un nākamo paaudzi.
Paradums slikti izteikties par ļaudīm, sevi, likteni- bojā zobus. Visbīstamākā ļaunvārdība, kas adresēta tuviniekiem, neapmierinātība ar sevi.
Emocionālo sabalansētību un nepazinātas agresijas samazināšanos stimulē zaļumu lietošana, tas iedarbojas uz garīgajām un fiziskajām struktūrām.
Kad mēs par kādu domājam rodas enerģētisks tilts starp mums un to cilvēku, notiek info un enerģijas apmaiņa, tapēc ikviena negatīva doma ir enerģētisks uzbrukums un var kaitēt. Pat iekšēja piekrišana ļaunvārdīgam cilvēkam var būt bīstama. Vārds pastiprina jebkuru programmu.
Uzsākot dienu ar vēlējumu ”Dievs dod maniem tuviniekiem un paziņām veselību, bet man pacietību” aizsargā sevi no daudziem pārkāpumiem.
Japāņi ilgdzīvotaji – laipnākā tauta pasaulē. Labsirdība – neuzbrukšana ļaudīm, neievainojamība. Visbīstamākā ļaunprātība mīļotajam. Vienotības pakāpe starp mīlošiem visaugstāka. Mīlestības izjūtas padara cildenu. Katra negatīva iedarbība kļūst ārkārtīgi bīstama.
Cilvēkam var palīdzēt, just līdzi, bet žēlot nedrīkst. Žēlošana vērsta uz ķermeni un var kaitēt garam un dvēselei.
Slimība ir nevis ļaunums, bet gara sabrukuma apstādināšanas veids. Žēlojot nepiekrītat viņa nelaimei, domājat par sekām, aizmirstat cēloni un sekmējat gara sabrukumu. Slimība ir kā ļaunums un labums vienlaicīgi.
Māte lūdzot Dievu, lai viņas bērns izveseļojas, atdod garīgo enerģiju, kura ārstē un palīdz bērnam pareizi attīstīties.
Starp smalko mirušo pasauli un mūsu fizisko pasauli iespējami kontakti – tas kaitē abām pasaulēm. Dzīvo un mirušo biolauku salipšana notiek, ja neievēro augstākos likumus. Ja saglabā aizvainojumu uz mirušo, tad negatīvi iedarbojas uz viņu un noved pie slimībām, psihes traucējumiem, rakstura izmaiņām. Mirušā aizvainojums pirms nāves arī var novest pie biolauku salipšanas – tapēc jāizpilda pēdējā vēlēšanās.
Ja pirms dzemdībām sieviete jau izdarījusi abortus, tad bojā gājušā augļa biolauks var savienotis ar vēlāk dzimuša biolauku un bērns var būt ļoti slimīgs, izjust bailes un uzmācīgus stāvokļus.
Bīstami apvainoties un neieredzēt ļaudis, ar kuriem enerģētiski cieši saistīts. Jo stiprāka mīlestība un pieķeršanās, jo bīstamāka jebkura negatīva izjūta pret mīļototo.
Jekura doma par pašnāvību ir bīstama un postoša cilvēkam un viņa pēctečiem. Depresija – slēpta nevēlēšanās dzīvot, provocē slimības, traucējumus liktenī, raksturā.
Pašiznīcināšanās programma var būt sekas, ja vecāki nav vēlējušies bērnu.
Cilvēka biolauks ir aizsargāts no apkārtējās pasaules, bet pilnīgi atvērts vecākiem, programma ir ilgstoša.
Cilvēkam jāmīl apkārtesošā pasaule, bet, ja viņš to neizjūt, viņa dveselē attīstās diskomforta stāvoklis, dvēseles mokas. Cilvēks cenšas noslāpēt dvēseles sāpes ar narkomāniju, alkoholismu.. Pazemināts mīlestības līmenis dvēselē, kas rodas no spēcīgiem aizvainojumiem, no mīlestības nomākšanas pret ļaudīm.
Pārstāt apvainoties uz apkartesošo pasauli, saskaņoties harmonijā ar to, mīlēt īstenību sevī, dvēselē. Harmonija ir mīlestība. Pagātne, tagadne, nākotne tie ir mīlestības objekti. Jātiecas sevī izjust mīlstību un tad nevajadzēs dzert.
Cilvēks ēdienu uztver ar pimo čakru. Aizliegums lietot barību, kura stāvējusi ilgāk par trim stundām pēc pagatavošanas-netīrs ēdiens – nederīgs garam, vien ķermenim.
Gaļa, kura satur asinis – nedrīkst lietot uzturā (nekošierēta gaļa). Asinis glabā ziņas par fiziskā ķermena dzīvi, ieslēgta visa info par slimībām, jūtām, emocijām, kādas pārdzīvojuši dzīvnieki nogalināšanas brīdī.
Katrā cilvēkā ir dvēsele, svēts aizsākums, cilvēciskais un dzīvnieciskais. Normālos apstākļos ķermenim jāsaņem barība no dvēseles, dvēselai no gara, garam no Dieva. Dzīve, kas celta uz primitīva ķermeņa barošanas principa, bez rūpēm par pārējo ir regresa ceļš.
Globālās agresijas paaugstinājums cilvēces zemapaziņas struktūrās ietekmē enerģētiku un var radīt priekšnosacījumus katastrofām.
Ļaužu garīgā dzīve balstās uz trim vaļiem:
1) Bībeles 140.baušļi.
2) Septiņi nāves grēki – lepnība, nesātība, dusmas, skopums, grūtsirdība, skaudība, netiklība, (arī grūtniecības pārtraukšana), darbības vai domas, kas vērstas uz jūtu nogalināšanu sevī vai otrā, uz nodevību pret mīlestību materiālo labumu dēļ; nožēla par pagātni, tagadni, nākotni, vēlme paātrināt vai palēlināt notikumus, t.i.visi pārkāpumu attieksmē pret laiku; pārkāpumi saistīti ar naida un aizvainojumua jūtām, rupju izturēšanos pret ļaudīm.; aprunājot dzīvus un nedzīvus objektus.
3) Sīkumi – ticība, cerība, mīlestība. Būtiskākā mīlestība.
S.Lazarevs, 1996, Karmas diagnostika
