Tas bija skaists svētdienas rīts. Cilvēku bari piepildīja baznīcu! Ejot iekšā baznīcā, katram tika iedota mape, kurā bija ziņojumu lapa, svētrunas konspekts, dziesmu vārdi un aizlūgšanu vajadzības.
Rindas beigās stāvēja kāds vecs vīrs. Viņa drēbes bija noskrandušas un uzreiz varēja pateikt, ka viņš kādu laiku nav mazgājies. Viņa seja bija noklāta ar bārdu, jo viņš nebija skuvies jau sen. Kad viņs nonāca pie cilvēka, kurš dalīja mapes, viņš noņēma savu veco brūno cepuri, tādā veidā izrādot cieņu. Viņa mati bija gari, netīri un sapinkājušies. Viņam kājās nebija zeķu, tikai vecas melnas zeķes, lai aizsegtu brūces uz viņa kājām. Vīrs ar mapēm palūkojās uz veco vīru un teica: “Uh, es baidos, ka mēs jūs nevarēsim ielaist baznīcā. Jūs samulsināsiet dievkalpojuma apmeklētājus un mēs nevēlamies, lai dievkalpojums tiktu traucēts. Es baidos, ka man nāksies palūgt jums aiziet.”
Vecais vīrs nodūra acis un nesapratnē, uzlika atpakaļ galvā savu brūno cepuri un pagriezās, lai aizietu. Viņš bja noskumis, jo bija tik ļoti ilgojies dzirdēt kora slavas dziesmas Dievam. Viņš ilgojās skatīties kā bērni uzkāpj uz paaugstinājuma un dzied savas dziesmiņas. Viņš kabatā nesāja līdzi mazu nolietotu Bībeli un ilgojās dzirdēt vai mācītājs runās par kādu no viņa pasvītrotiem Bībeles pantiem. But viņš bija cieņas pilns, un nevēlējās izraisīt kādu strīdu vai nesaskaņas baznīcā, tāpēc viņš izgāja no baznīcas.
Vecais vīrs apsēdās uz akmens žoga netālu no baznīcas, lai mēģinātu caur aizvērtām durvīm kaut nedaudz dzirdēt kas notiek baznīcā. Cik ļoti viņš vēlējās, kaut viņš varētu būt kopā ar visiem citiem baznīcā.
Dažas minūtes vēlāk uz viņa pusi nāca kāds jauns vīrietis un apsēdās viņam tieši blakus. Viņš jautāja vecajam vīram, ko viņs dara? Vecais vīrs atbildēja: “Es šodien vēlējos būt baznīcā, bet viņi domā, ka esmu pārāk netīrs, manas drēbes ir vecas un novalkātas un viņi baidījās, ka iztraucēšu viņu dievkalpojumu. Piedodiet, es neiepazīstināju ar sevi. Mans vārds ir Džordžs.” Vīrieši sarokojās un Džordžs pamanīja, ka jaunajam vīrietim ir tik pat gari mati kā viņam. Viņš bija ietērpies baltā auduma gabalā, kas bija pārsiets ar violetu lentu. Viņam kājās bija sandales un pēdas bija putekļainas un netīras.
Svešinieks pieskārās Džordža plecam un teica: “Džordž, nesatraucies tāpēc, ka viņi Tevi neielaiž baznīcā. Mans vārds ir Jēzus un es jau vairākus gadus mēģinu tik iekšā šajā baznīcā – viņi arī mani neielaiž…”
“Neaizmirstiet viesmīlību! Jo daži ar to, pašiem nezinot, savos namos ir uzņēmuši eņģeļus!” /Ebr.13:2/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru