Ak mees greecinieki! Aizgaaju uz misi savaa vecajaa bazniicaa un manaa sirdii atkal iezagaas nosodiijums un skumjas, nepiedosana! Taads protests pret diakona teikto-vaardi ko vins saka neatbilst patiesiibai-agraak man tika teikts tas pats! Es noticeeju tam visam agraak! Ne sveetais gars bija juutams! Paluudzos kapellaa un ienaak sieviete kura paziistama no iepriekseejiem gadiem -kapellaa kalpojaam! Vina saak cuksteet man ausii par kaadu sievieti sliktas lietas, man tas taadu nemieru radiija! Skumji! Aizgaaju ar neapmierinaatu sirdi un sliktaam domaam par citiem! Gar degunu aizgaaja tramvajs, noleemu aizbrauksu vienu pieturu pa "zaki"liidz autobusam, lai nav jaasalst! Iekaapa kontrole.... Samaksaaju sodu, bet ne par naudu iet runa! Kaada tad ar manu patiesmu? Vai es liecinaaju par Jeezus upuri sajaa vakaraa? Viss saakas ar mazaam lietaam! Esiet paklausiigi, uzticiigi mazaaslietaas! Kaada ir mana lieciiba apkaarteejiem? Es esmu pret manipulaacijaam ar cilveekiem, bet luuk tie kuri izmanto siis zinaasanas daudz labaaku lieciibu nes cilveekiem, bet vai Dievam..... Tas buutu cits jautaajums! Tik vienkaarsi saredzeet citu kluudas, bet savas es nepamanu! Jaaluudz sveetais gars,lai uzraada, bet iipasi dziedina (iipasi lai maina manas attieciibas ar citiem un pasai ar sevi! ).
Dari citam, bet mācies sev.
/Armēņu sakāmvārds/
Peec stundas
Tiko saneemu atbildi dienas lasiijumaaa! Pat daavids Dieva kalps greekoja un ne jau tikai vins, biibele ir viraaki Dieva viiri kuri ir vaaji!
Svētie katrai dienai dalījās ar Dayenu - design for Godattēls.
Lasījums no Samuēla otrās grāmatas
(2 Sam 11, 1-4a.5-10a.13-17.27c)
Gadu mijā, tajā laikā, kad valdnieki mēdza doties karā, Dāvids sūtīja Joābu un viņam līdzi savus kalpus, un visu Izraēli. Un viņi izpostīja amoniešu zemi un aplenca Rabu. Bet Dāvids palika Jeruzalemē.
Un kādā vakarā notika, ka Dāvids, piecēlies no savas guļamvietas, pastaigājās pa savas ķēniņa pils jumta terasi. No terases viņš ieraudzīja mazgājamies kādu sievieti. Šī sieviete bija ļoti skaista. Ķēniņš sūtīja uzzināt, kas ir šī sieviete. Un viņam tika pateikts, ka tā ir Batseba, Eliāma meita, hetieša Ūrijas sieva. Tad Dāvids aizsūtīja sūtņus un viņu atveda. Pēc tam viņa atgriezās savā namā un, kad saprata, ka ir ieņēmusi, atsūtīja Dāvidam vēsti: “Es esmu mātes cerībās.”
Tad Dāvids deva ziņu Joābam, sacīdams: “Atsūti pie manis hetieti Ūriju.” Un Joābs atsūtīja Ūriju pie Dāvida.
Un, kad Ūrija atnāca pie Dāvida, Dāvids jautāja, kā klājas Joābam un tautai, kā veicas karā. Pēc tam Dāvids sacīja Ūrijam: “Nokāp lejā savā namā un mazgā savas kājas.” Un Ūrija izgāja no ķēniņa pils. Viņam nopakaļ tika nesti ēdieni no ķēniņa galda. Tomēr Ūrija apgūlās ķēniņa pils vārtu priekšā kopā ar citiem sava valdnieka kalpiem un neiegāja savā namā. Tas tika paziņots Dāvidam, sakot: “Ūrija neiegāja savā namā.” Tad Dāvids viņu ataicināja, lai tas kopā ar viņu ēstu un dzertu, un viņš to piedzirdīja. Vakarā Ūrija izgāja un apgūlās savā guļvietā starp sava valdnieka kalpiem, bet savā namā neiegāja.
Nākamajā rītā Dāvids uzrakstīja Joābam vēstuli un to aizsūtīja ar Ūrijas starpniecību. Vēstulē viņš rakstīja: “Nolieciet Ūriju pirmajās rindās tur, kur risinās visasākā cīņa, un atkāpieties no viņa, lai viņš tiek uzveikts un aiziet bojā.”
Tāpēc, kad Joābs aplenca pilsētu, viņš nolika Ūriju tādā vietā, par kuru zināja, ka tur atrodas spēcīgi pretinieki. Un pilsētas karavīri izgājuši cīnījās pret Joābu. Un bija kritušie tautā, Dāvida kalpu vidū, un bojā aizgāja arī hetietis Ūrija.
Bet Kungam nepatika tas, ko Dāvids bija izdarījis.
Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
(2 Sam 11, 1-4a.5-10a.13-17.27c)
Gadu mijā, tajā laikā, kad valdnieki mēdza doties karā, Dāvids sūtīja Joābu un viņam līdzi savus kalpus, un visu Izraēli. Un viņi izpostīja amoniešu zemi un aplenca Rabu. Bet Dāvids palika Jeruzalemē.
Un kādā vakarā notika, ka Dāvids, piecēlies no savas guļamvietas, pastaigājās pa savas ķēniņa pils jumta terasi. No terases viņš ieraudzīja mazgājamies kādu sievieti. Šī sieviete bija ļoti skaista. Ķēniņš sūtīja uzzināt, kas ir šī sieviete. Un viņam tika pateikts, ka tā ir Batseba, Eliāma meita, hetieša Ūrijas sieva. Tad Dāvids aizsūtīja sūtņus un viņu atveda. Pēc tam viņa atgriezās savā namā un, kad saprata, ka ir ieņēmusi, atsūtīja Dāvidam vēsti: “Es esmu mātes cerībās.”
Tad Dāvids deva ziņu Joābam, sacīdams: “Atsūti pie manis hetieti Ūriju.” Un Joābs atsūtīja Ūriju pie Dāvida.
Un, kad Ūrija atnāca pie Dāvida, Dāvids jautāja, kā klājas Joābam un tautai, kā veicas karā. Pēc tam Dāvids sacīja Ūrijam: “Nokāp lejā savā namā un mazgā savas kājas.” Un Ūrija izgāja no ķēniņa pils. Viņam nopakaļ tika nesti ēdieni no ķēniņa galda. Tomēr Ūrija apgūlās ķēniņa pils vārtu priekšā kopā ar citiem sava valdnieka kalpiem un neiegāja savā namā. Tas tika paziņots Dāvidam, sakot: “Ūrija neiegāja savā namā.” Tad Dāvids viņu ataicināja, lai tas kopā ar viņu ēstu un dzertu, un viņš to piedzirdīja. Vakarā Ūrija izgāja un apgūlās savā guļvietā starp sava valdnieka kalpiem, bet savā namā neiegāja.
Nākamajā rītā Dāvids uzrakstīja Joābam vēstuli un to aizsūtīja ar Ūrijas starpniecību. Vēstulē viņš rakstīja: “Nolieciet Ūriju pirmajās rindās tur, kur risinās visasākā cīņa, un atkāpieties no viņa, lai viņš tiek uzveikts un aiziet bojā.”
Tāpēc, kad Joābs aplenca pilsētu, viņš nolika Ūriju tādā vietā, par kuru zināja, ka tur atrodas spēcīgi pretinieki. Un pilsētas karavīri izgājuši cīnījās pret Joābu. Un bija kritušie tautā, Dāvida kalpu vidū, un bojā aizgāja arī hetietis Ūrija.
Bet Kungam nepatika tas, ko Dāvids bija izdarījis.
Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
ŻE ZACYTUJEMY BENEDYKTA "Zbawienie to nie wellness"
