Esot Latvijaa, prieks skatiities ka ir attiistiijusies, jaunu kristiesu izgliitosanaas un grupinu iespeejas, luugsanas ir uzklausiitas! Tajaa pasaa laikaa nedaudz skumji, un paarmetosa sajuuta, kapee man jaaiet tam cauri? It kaa saprotu un zinu ka Dievs ir klaatesos un visu kontrolee vada, man tik vajag pateikties un palikt vinaa! Iespeejams es nebuutu vairs bazniicaa ja man tas vis buutu, ja nebuutu jaabrien tas purvs un ....... Gribu mest mieru sim visam, kapee man vajadzeetu upureetsavu dziivi lai citiem buutu izdevusaas? Kaapeec es? Kapeec man jaabrien siis tacinas, lai citi uzbuuveetu lielcelus?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru