Lai ari pati nedevos uz Krustacelu, tomer mani uzruna video. Man daudz kas mainas dzīvē,bet slāpes pēc Dieva paliek! Man navne kopienas, ne lugsanu grupas! Lai ari trešdien aizgaju uz vienu pasākumu, kur sadalijamies grupiņas, dalijamies un uzlūdzam. Bija tik labs filings it ka tiku padzirdita pec ilgam slēpēm! Kadi 2 gadi, ka pagājuši kopš pedejas lgr :) Misionara gada bija pavisam savadak, jo manu atklātību izmantoja un manas atklasmes vinas piesavinajas. Neko mes nezinam, bez Dieva ziņas, bet jutos apzakta. Ws atdevu visu-pretī sabemu - pazemojumu, noniecinasanu. Kad parvacamiws uz mazo ciemu meitene kas biezi kluuseja. Aizbraucot yz vinas ciemu vina visiem bija sastastijusi visadas lietas. Tad sākās trakais laiks! Atceros ka pec Svētceļojuma kur mēs bijam dazados autobusos - svētceļojums bija lielisks - man tik loti negribējās atgriezties ciemā! Es sedeju busiņā aizmugurē, visi izkapa, es nevarēju atraisīt priekšā krēslu, jo viņš bija saplests! Es prasīju lai attaisa, bwt visi tikai smējās! Pēc 10 min priesteris pateica lai tomer mani izlaiž! Visiem bija jautri mani pazemot. Laikam biju to pelnijusi. :(
Vel kada reize stastiju par kadu ideju un vins pazinoja, ka mani nesaprot, lai Diana pārtulko, bet Dievs man paradiha ka vins ir par mani un vins tikai puteklits kuram ir daudz ievainojumi! Pec 2 mēnešiem uzradas kada Amerikāņu ģimenīte kura velas sponsorēt viņa projektu. Mes tik labi sapratāmies, ka vina grib lao esmu starpniece starp vinu amerikāņu draudzi un priesteri. Sākumā piekritu, bet tad ar laiku sapratu es atkal iesaistos ar šo cilvēku kas ir pret mani - es neesmu perfekta un man ir savi trukumi- esmu dažreiz slikti reaģējusi uz situacijam, -
https://m.youtube.com/watch?v=GOyMm8F7R0o
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru