Esmu Lv. Dzīvoju Rīgā, strādāju un audzinundvīnīšus. Vakar darbā atkal sajūtu sirdī, ka ir jā uzraksta blogā kaut kas. Kādu laiku nebiju bijusi te. Palasīju un paskatījos bildes no iepriekšējā laikā ❤️❤️❤️ tik daudz kas noticis.
Patreiz eju uz draudzi "Prieka vēsts" Dīvaini to rakstīt- pirms tam aktīva kalpotāja katoļu baznīcā, klostermāsa, misionārs, lekcijas lasīju, aktīvi piedalījos un visus aicināju uzK Katoļu baznīcu iepazīt Dievu. Priekā vēstī es īsti nēesmu aktīva kalpošanā, patreiz eju uz dievkalpojumiem, it kā skaitos LGR (it kā, jo īsti nejūtu piederību viņai, bet ir labi būt kādā grupiņā kuru vada kāds cits, iepriekš visas grupiņas vadīju es vai biju viena no organizētājām) patreiz es saņēmu un saņēmu daudz, viss ļoti uzrunā. Patreiz aktuāli ir kā pārvarēt mazvērtības kompleksus. Tie kas paziņa mani pirms 10 ir šokā 😁, bet jā. Pēdējie 5 gadi bijuši .... Savādāki. Liels trieciens bija Misionārā gada nobeigums - priesteris bija īpaši pret mani. Varētu prasīt kā tiku par misionāri un ko tad es neaizgāju uzreiz ja jau bija emocionālā vardarbība.
Misionārais gads.
No 2011 Dzīvoju Norvēģijā, bet sirds man bija Lv Dievs īpaši lika man sirdī Latviju-Rīgu. Braucu brīvdienās uz šejieni, bija pat reizes kad vairs nebija pie kā atbraukt, bet Lv mani aicināja. Varētu domāt ko tad es dariju No? Tā bija vieta kur atgūt spēkus, no kā? 2011 gadā janvārī pārbaudījis uz Vēzi un pārbaudes laikā daktere paziņoja, ka man ir., jāgaida atbilde cik labvēlīgs vai nelabvēlīgs. Analīzes gaidīju 2 nedēļas. Nevienam neteicu, turpināju kalpot, evengelizēt slimnīcās un arī onkoloģijas centrā, lūgties un pēdējæ vakarā bija trešdiena un notika grupiņa Klosterē ielā 4 pateicu to meitenēm. Lūdza par mani... Nākamā dienā ārsts atvainojās un pateica ka ir kļūdījušies ar mani viss ir kārtībā. ☺️ Šajās 2 nedēļās es atdevu savu dzīvi Dieva rokās jo īpaši, pieņēmu arī iespēju iet slimnīcā un nomirt, bet nē man viss bija kārtībā ❤️❤️❤️ tik ļoti jūtuos tuvu Dievam. Lūdzu lai uzrāda kur tālāk, jo es biju aktīva dažādās aktivitātēs, bet nebiju nevienā organizācijā vai kopienā. Uz Latviju tajā laikā bija atbraucis Evengelizācijas skolas dibinātājs Pjotrs. Pēc kādas vakarā mises (katoļi baznīcā notiek katru dienu) priesteris aicināja visus kas vēlas uz tikšanos ar šo cilvēku. Tā kā man bija aktuāli apmācības pašai un arī citiem ( slimnīcas kalpošanā rīkojām un lūdzām ar kapelāni Lūsi informatīvo pasākumu,) Devos uz šo tikšanos Klosterielā, bija kādi 40 - 50 cilvēki - liela daļa aktīvisti un priesteri. Prezentācija patika un pierakstījos sarakstā, Pēc nedēļas man zvana un prasa vai varu reģistrēt dalībniekus. Tā bija liela atbilde uz tad aktuāli jautājumu ko tālāk. Es grāvēju un upureju visu piedzīvoto šai jaunajai Evengelizācijas skopais. Neviens neko nezināja, bet man bija sirdī reklamēt un stāstīt. To arī darīju. Tajā laikā ļoti populāri bija draugiem. Lv ( latviešu Facebook 😅) visās malās kur varēju stāstīju un grāvēju lūdzos par šo skolu.. Kad pienāca pirmais weekends sanāca daudz cilvēku, daudzi zvanīja. Viss bija labi, bet kad viss beidzās Arnis paziņoja, ka jānodod reģistrācija misionāriem no Ukrainas 😢 es biju neizpratnē, nesapratu kāpēc, es biju gatava atdot dzīvi tam visam, bet dievam nevajadzēja to. Viņam vajag, lai mēs savas dzĪves nododam Dievam, Jēzum nevis organizācijām un kalpošanai. Tu vari sēdēt mājās un pielūgt Dievu un būt tuvu viņam, jo viņš ir vienmēr tuvu tev. Kad mēs saņemam tik daudz mēs nevaram to paturēt sev, tas automātiski plūst pāri, un Dievam ir ko tev dod un piepildīt tavas ilgas un tavu tukšumu. Viņš tevi radīja un pazīst tevi, katru tavu šūniņu un klusāku čukstus tavā dvēselē, tavas ilgas un ildziņas😁 tiks apmierinātas Dievā. Viņš ir tā vieta kurā būt un pastāvēt. Esi kopā ar viņu visos laikos. Dievs tevi ir izredzējis lielākiem plaāniem un uzvarām
Pēc priestera atraidījuma es jūtos sagrauta un nespēju panest situāciju, pēc trīs dienām es bēgu uz Norvēģiju. Kur pabiju pie draudzenes un tad par brīvprātīgo kādā Tautas skolā, kurā piedzīvoju Daudz labas lietas. Pēc vasaras man piedāvāja palikt un strādāt. Dievs bija un ir ar mani. Izveidojās latviešu lūgšanu grupiņa, gāju uz Misēm un uz vasarsvētku draudzi "Filadelfiju., Oslo centrā, sāku dziedāt korī❤️❤️bija jauki. Kad aizbraucu uz No es zināju kad būs jāorganizē mises latviešiem. Bet es nezināju kad. Sarunājām, ja atradīsies vēl viens cilvēks kam tas ir svarīgi tad rīkošos. Pēc 2 gadiem kādā latviešu luterāņu dievkalpojumā satiku Gunāru un saņ
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru