Piedzivojumi

 well....... mums svetcelojums ir nosledzies. vakar no rita grupa izgaja no Keguma, bet mees palikaam. neturpinajaam celu dazadu iemeslu deel 1. man zel mazos, vini visu celu tik smuki uzvedaas bet man nebija speks viniem vakaraa veltiit pietiekamu laiku un energiju. 2.- maziem bija iesnas un klepus, bet Saara saaka vemt pa nakti. 3.man truka speki sev kur nu vel abiem mazajiek, kuri bija vakaraa energijas pilni, jo visu dienu sedeja smuki pacietigi. Braukt atpakal uz Rigu man ir izaicinaajums, jo es savu dzivokli iziireeju un tagat pati ar mazajiem esmu pa viesnicaam..... sodien un riit veel jaastraadaa un pie visa veel telefons pazuda.......baac sajaa laikaa tas nav labi!!!!! si situaacija liek uz celiem un atkal atgaadina , ka Dievu esmu atstaajusi uz rezerves solina, lai arii vins ir galvenais speleetaajs un maak so speeli perfekti (spredikis no Prieka Veests , kas man tik loti uzrunaaja)

Esam klāt

 Nu ko esam tikuši līdz svētceļniekiem Salaspilī. Mēs šodien izstaigājām visu ar kājām - viesnīca, laukumiņš, veikals, parks.. . Kad pienāca 14 un bija svarīga nodarbība, dēll kuras negāju no sākuma. Šajā ceļā, man izlādējās tel.mazie tieši bija aizmigusi un es varēju veltīt laiku, lūgšanai un sev. Tas bija unikāli, sēdēju pie Saules akmens ēkas kādā jaukā kageinīcā unbaudiju kafiju,  meditēju., piepildīja miers un prieks. Kad mazie pModās devāmies pēc mantām šķūnī. Man bija 3 maisi no šķūņa, 1 maiss no bērnudārza un lietas ko paņēmu viesnīcai. Labi ka priesteris ierādīja atsevišķu telpu  baznīcā kur varēju sakrāmēies.. Vakarā saņēmu tādu vārdu kad domāju cik dienas no iešu.... "tavs ceļa mērķis ir debesīs.... Nevis Aglona.  Woou tas bija spēcīgi, jāraugās plašāk. 

Dieva klātbūtne.

 Šajā nedēļas nogalē devāmies ar mazajiem uz ezeru Mārumē "Marupite JIP". Sēdos uz riteņa un mazie piekabē un devāmies ceļā.  Laba vieta atpūtai. No Āgenskalna, kur patreiz mītiņos, tas ir kādi +-10 km. Labi pavadījusi dienu- peldoties sauļojoties, baudot vasaru. V akarā laiks doties uz mājām., tanī brīdī pa nu, bagāžnieka riepa tukša. Pabraukt ar tādu būs grūti 10 km. Braucot uz ezeru redzeju Citybe mašīnas ( nomas auto, ko viegli iznomāt caur aplikāciju.) dodos uz turieni. Mazie iekāpjot ratos uzreiz aizmieg..... Pa dienu nebija laika gulēt.  Tieku līdz mašīnai un saprotu, ka ritenis ar piekabi  ir jāatstāj kaut kur drošā vietā. Lai arī nav jaunākais modelis, tomēr zaudēt negribu. Dodos iekšā netālajā mājā, kur notiek pasēdēšana. Saimnieks piedāvā uzpumpēt riepu un ja vēlos, tad varu atstāt riteni. Pumpejot riepa pārplīst ar lielu blīkšķi. Mazie pat neievēroja. Beigu beigās mazos mantas un pat piekabi izdodas ielikt mašīnā. Riteni atstāju.  Šodien no agra rīta dodos pakaļ ritenim un viņš ir........ Sataisīts. Man tur bija japieskruvē un jāuzlabo šis un tas..... Viņš izved riteni un viņš ir sataisīts....... Tu varētu domāt, kas tur  tik īpašs....... Tas ir īpaši,, ko es nemāku riteni sataisīt, bet šis gadījums man atgādināja, ka Dievs visu kontrolē un rūpējas par manām vajadzībām - arī ikdienišķām... 

Dienas ritumā

 Nu tā nopietnāk sāku domāt par Svētcelojumu, vakar pierakstījos, Šodien nopirku ratus bērniem, ar ko iet svetcelojumā ( lai var gulēt un atpūsties ceļa laikā) . Kā arī vakcinējos, lai arī to nedarīju ceļojuma dēļ, vienkārši par to domāju un šodien bez rindas bija pieejama vakcinācija.  Ceru ka viss būs ok.

Auto izvēle un dzīvoklis

 Nu tā.... Esmu izvēles priekšā. Es atradu Ss. Lv auto kurš man ļoti patīk ( vismaz bildēs) viss jau būtu labi, ja vien viņš būtu praktiskāks. Dzīvajā nēesmu redzējuši, bet bildēs  ar manīt ka nav āķa un nav pārāk daudz vietas mantām. Auto man vajadzīgs izbraukumiem, ne ikdienai. Ikdienā darbs un bērnudārzs ir pieejamā attālumā. OK varb]ūt mazos lietus vai sniega laikā aizvest. Vajadzīga lai brīvdienās vai vakaros varam iekāpt auto un aizbraukt kur gribas. Mums patīk ar riteņiem braukt. Auto ko noskatīju nav kur ielikt, varētu vēl uzkabināmo ritenis turētāju......... Es negribu citu auto......... Šodien aizbauksim apskatīt, varbūt dzīvē nav tik smuka, vai arī jau pārdota.  Es lūdzu Dievu lai viņš sūta gudrību ne tikai saprast, bet arī reaģēt pareuzi, lai nopērku labu auto, kas labs ne tikai man, bet arī varu kalpot citiem ar viņu....... Patreiz tikai bērniem., bet kas to lai zina kur būsim rīt....

Patreiz aktīvi arī meklēju dzīvokli, jo es negribu palikt savējā. Man viņš reāli besī :( varētu prasīt, kamdēļ nopirku? Es viņu ne izvēlējos, to izvēlējās man tā laika vīrietis (bērnu tēvs) es biju pret, jo māja ir reāli vecā un no ārpuses izskatās traģiski... Iekšā uztaisīju remontu un ir OK, bet tomēr dzīvoklis ir auksts un nav laba vēdināšana.  Tā kā šodienas uzdevums nopirkt labu auto un atrast siltu, saulainu, ekonomisku dzīvokli

Tik ļoti prieksh manis.

 

Kāpēc???

 Nē tikai bērniem ir kāpēcīšu laiks, bet arī man. Visu vairāk apdomāju,  kāpēc?  Kāpēc es eju uz lūgšanām trešdienās, kāpēc es gribu aiziet uz Misi, kāpēc ir šīs ilgas pēc svetcelojuma, kapēc............. Ja man būtu 18 tas būtu normāli,  bet tagat..... Es jūtos it kā man būtu 20,..,23 gadi, bet patiesībā ir nedaudz vairāk. Vecums kad vajadzētu zināt savu aicinājumu un ceļu pa kuru iet, bet es jūtos apmaldījušies. Ir mazi mērķīši, bet nav lielās bildes. Esmu bijusi šajā vietā pārāk daudz reizes..... Hmm????? Ko es palaidu garām? 

sprediķis Prieka vēstī

 Šodien no rīta negribīgi, Bet aizbraucu uz dievkalpojumu Prieka vēstī. Atkal par man aktuālo tēmu. Ir bijušas daudz reizes, kad uzrunā mani personīgi kāds sprediķis. Es nēesmu ne ar vienu runājusi, bet nu kā jau zinām par katru tiek ievākta nedaudz informācija. Šodien bija sprediķis par to, lai neliekam Dievu uz uzgaidāmā soliņa, bet lai Dievs ir galvenais spēlētājs manā dzīvē. Patreiz ir tāds apjukums manā garīgajā dzīvē. Nezinu ko darīt, kur skriet un ko grābt. Es negribu pazust, es gribu palikt Dieva namā, bet patreiz es esmu apjukuši. Lielu apjukuma daļa iespējams ir dēļ pilnmēness 😏un arī Svētceļojumā laiks uz Aglonu drīz būs uz kuru es ļoti gribētu iet! Kāpēc??? Svētceļojuma laikā tu vari nodoties Dieva klātbūtnei 100% varētu rasties jautājums:"kāpēc to nevaru izdarīt tur kur esmu? Dievs ir ar mums visās malās, bet es no dodos ļoti par ikdienas lietām. Darbs, mazo audzināšana ( tā visa ir liela žēlastība , 

Par šo laiku

Izdomāju, ka jāuzraksta.

Svētki ir beigusies un atvaļinājums arī. Svētki ir diezgan grūts laiks man patreiz. Ja agrāk es gaidīju svētkus, tad  tā vairs nav.  Patreizan ir bērni, kuriem gribu parādīt cik forši ir svinēt svētkus, pat ja man negribas. 

 Šodien tik ļoti domāju par svētceļojumu, tik jaukas un siltas atmiņas 😍😍😍tāda slāpes pēc svētceļojumā - pēc Dieva, kopienas, piederības, lai arī kad ir jākomunicē es izvairos. Es domāju, ko lai dara iet svētceļojumā vai nē... Uzraksta man kāda sieviete no Nīderlandes un vēlas iret dzīvokli..... Uzminiet kādos datumos.. Jap, jap tieši tajos datumos, kad svētceļojums.... Man jau ar to nepietiek 😁pirms darba iegāju veikaliņā, blakus darbam un uzminiet ko es tur satieku, meiteni ar ko iepazinos 1.svētceļojumā uz Skaistkalni. Iespējams pilnmēness, iespējams iedomas..... Varbūt vienkārši jāļaujas..... Man ir bail un iespējams rīt es atkal jau būšu ļoti nobijusies. Tik daudz reizes ir bijis, kad jūtu aicinājumu, kaut kur doties un tikk ļoti sastresojos, sadomājis... Un plack vien sanāk . Atmiņā nāk Rekolekcijas ar maizi un ūdeni dzintars-dzimšanas dienā, ceļojums uz Spāniju...kalposana Marijas leģionā... Ir bijušas tik daudz reizes kad es..... Nobīstos un aizbēgu.. Izklausās tik bērnišķīgi

Tukšums

 Vakar bija nodarbība "Mīlestības mājā" caur netu par bērnu audzināšanu. Patreiz aktuāli, jo mazajiem ir 3 gadi un visādas krīzes un krīzītes. Ne tikai maniem bērniem, bet visiem. Es gribu zināt kā tikt ar to galā pēc iespējas veselīgāk. Vakar notika 2. Nodarbība. Pašā lekcijas sākumā, lekture piedāvāja vai kāds vēlas padalīties, un es padalījoa. Pastāstīju ka attiecības ar Saru manu meitu 3gadīgo uzlabojas, jo es lūdzu Dievu un vairāk pateicos - īpaši vakaros. Tad bija lekcija. Es jūtos iztukšota.  Šonakt sapni tiku pie jaunas telefona šim kartes, kāds puisis palīdzēja ielikt, bet viņš jauno ielika savā telefonā, es jūtos apkrāpt, bezspēcīga. Kā, lai apstādina sevi atdot tos dārgumus, ko saņēmu??????

Saites pārciršana- Dievā

 Nevaru aizmigt,...... Pl 2 naktī. Sāku lasīt ziņas blogā no iepriekšējiem gadiem❤️❤️❤️Dievs ir tik ļoti svētījis mani :).

Pamodos, jo darbu nevarēju atstāt darbā, domāju visu laiku par to un palūdzis, ieliku visas darba lietas akmenī un metu prom, bet nepalīdzēja. Pamodos ar apziņu kad jālūdz jo ne prātā gudrībā, bet pret gariem jācīnās. Sāku lūgt par darba kolēģiem un iestāties par lietām kas man svarīgas,,,, lūdzos gan vārdiem, gan mēlēs...   Dievs uzrādīja manu mazo  brāļi kurš vakar bija ciemos. Es viņu aicināju mācīties Zviedru valodu un nākt strādāt ar mums. Turpinot lūgties Dievs uzrunāja ka jāpāršķeļ nabas saite ar viņu. Tas nebija viegli, jo mūsu mamma nomira kad man bija 4 un brālim 9 mēneši. Pēc mammas nāves es uzņēmos rūpes par viņu ( cik nu 4 galdnieks to var) visu dzīvi es it kā nēsāju viņu savā sirdī. Viņam tāda jau 30 - mazajam brālītim. Šodien es viņu redzēju kā mazu bēbīti, kuram ir auksti, vientuļi, mazajam bija bail. Es viņu turu cieši sev klāt, bet nekas nemainījās. Sirdī saņēmu aicinājumu nodot viņu Dieva rokās. Es negrib īgi, bet to izdarīju. Sāka spīdēt silta saule, mazo apsēdināja klēpī un viņi atrada kontaktu- iestājās miers.. Es zinu, ka par manu mazo brālīti, tagat rūpējas viņa rādītājs- debesu Tēvs. Manī ienāca miers un palika vieglāk. Plūda pateicība un prieks 😀😀🌝

Update 2021

 Esmu Lv. Dzīvoju Rīgā, strādāju un audzinundvīnīšus. Vakar darbā atkal sajūtu sirdī, ka ir jā uzraksta blogā kaut kas. Kādu laiku nebiju bijusi te. Palasīju un paskatījos bildes no iepriekšējā laikā ❤️❤️❤️ tik daudz kas noticis.

Patreiz eju uz draudzi  "Prieka vēsts" Dīvaini to rakstīt- pirms tam aktīva kalpotāja katoļu baznīcā, klostermāsa, misionārs, lekcijas lasīju, aktīvi piedalījos un visus  aicināju uzK Katoļu baznīcu iepazīt Dievu. Priekā vēstī es  īsti nēesmu aktīva kalpošanā, patreiz eju uz dievkalpojumiem, it kā skaitos LGR (it kā, jo īsti nejūtu piederību viņai, bet ir labi būt kādā grupiņā kuru vada kāds cits, iepriekš visas grupiņas vadīju es vai biju viena no organizētājām)  patreiz es saņēmu un saņēmu daudz, viss ļoti uzrunā. Patreiz aktuāli ir kā pārvarēt mazvērtības kompleksus.  Tie kas paziņa mani pirms 10 ir šokā 😁, bet jā. Pēdējie 5 gadi bijuši .... Savādāki. Liels trieciens bija Misionārā gada nobeigums - priesteris bija īpaši pret mani. Varētu prasīt kā tiku par misionāri un ko tad es neaizgāju uzreiz ja jau bija emocionālā vardarbība.

Misionārais gads. 

No 2011 Dzīvoju Norvēģijā, bet sirds man bija Lv Dievs īpaši lika man sirdī Latviju-Rīgu. Braucu brīvdienās uz šejieni, bija pat reizes kad vairs nebija pie kā atbraukt, bet Lv mani aicināja. Varētu domāt ko tad es dariju No?  Tā bija vieta kur atgūt spēkus, no kā? 2011 gadā janvārī pārbaudījis uz Vēzi un pārbaudes laikā daktere paziņoja, ka man ir., jāgaida atbilde cik labvēlīgs vai nelabvēlīgs. Analīzes gaidīju 2 nedēļas. Nevienam neteicu, turpināju kalpot, evengelizēt slimnīcās un arī onkoloģijas centrā, lūgties un pēdējæ vakarā bija trešdiena un  notika grupiņa Klosterē ielā 4 pateicu to meitenēm. Lūdza par mani... Nākamā dienā ārsts atvainojās un pateica ka ir kļūdījušies ar mani viss ir kārtībā. ☺️ Šajās 2 nedēļās es atdevu savu dzīvi Dieva rokās jo īpaši, pieņēmu arī iespēju iet slimnīcā un nomirt, bet nē man viss bija kārtībā ❤️❤️❤️ tik ļoti jūtuos tuvu Dievam. Lūdzu lai uzrāda kur tālāk, jo es biju aktīva dažādās aktivitātēs, bet nebiju nevienā organizācijā vai kopienā. Uz Latviju tajā laikā bija atbraucis Evengelizācijas skolas dibinātājs Pjotrs. Pēc kādas vakarā mises (katoļi baznīcā notiek katru dienu) priesteris aicināja visus kas vēlas uz tikšanos ar šo cilvēku.  Tā kā man bija aktuāli apmācības pašai un arī citiem ( slimnīcas kalpošanā rīkojām un lūdzām ar kapelāni Lūsi informatīvo pasākumu,)  Devos uz šo tikšanos Klosterielā, bija kādi 40 - 50 cilvēki - liela daļa aktīvisti un priesteri. Prezentācija patika un pierakstījos sarakstā, Pēc nedēļas man zvana un prasa vai varu reģistrēt dalībniekus.  Tā bija liela atbilde uz tad aktuāli jautājumu ko tālāk. Es grāvēju un upureju visu piedzīvoto šai jaunajai Evengelizācijas skopais. Neviens neko nezināja, bet man bija sirdī reklamēt un stāstīt. To arī darīju. Tajā laikā ļoti populāri bija draugiem. Lv ( latviešu Facebook 😅) visās malās kur varēju stāstīju un grāvēju lūdzos par šo skolu.. Kad pienāca pirmais weekends sanāca daudz cilvēku, daudzi zvanīja. Viss bija labi, bet kad viss beidzās Arnis paziņoja, ka jānodod reģistrācija misionāriem no Ukrainas 😢 es biju neizpratnē, nesapratu kāpēc, es biju gatava atdot dzīvi tam visam, bet dievam nevajadzēja to. Viņam vajag, lai mēs savas dzĪves nododam Dievam, Jēzum nevis organizācijām un kalpošanai. Tu vari sēdēt mājās un pielūgt Dievu un būt tuvu viņam, jo viņš ir vienmēr tuvu tev. Kad mēs saņemam tik daudz mēs nevaram to paturēt sev, tas automātiski plūst pāri, un Dievam ir ko tev dod un piepildīt tavas ilgas un tavu tukšumu. Viņš tevi radīja un pazīst tevi, katru tavu šūniņu un klusāku čukstus tavā dvēselē, tavas ilgas un ildziņas😁 tiks apmierinātas Dievā. Viņš ir tā vieta kurā būt un pastāvēt. Esi kopā ar viņu visos laikos. Dievs tevi ir izredzējis lielākiem plaāniem un uzvarām

Pēc priestera atraidījuma es jūtos sagrauta un nespēju panest situāciju, pēc trīs dienām es bēgu uz Norvēģiju. Kur pabiju pie draudzenes un tad par brīvprātīgo kādā Tautas skolā, kurā piedzīvoju Daudz labas lietas. Pēc vasaras man piedāvāja palikt un strādāt. Dievs bija un ir ar mani. Izveidojās latviešu lūgšanu grupiņa, gāju uz Misēm un uz vasarsvētku draudzi "Filadelfiju., Oslo centrā, sāku dziedāt korī❤️❤️bija jauki. Kad aizbraucu uz No es zināju kad būs jāorganizē mises latviešiem. Bet es nezināju kad. Sarunājām, ja atradīsies vēl viens cilvēks kam tas ir svarīgi tad rīkošos. Pēc 2 gadiem kādā latviešu luterāņu dievkalpojumā satiku Gunāru un saņ